Farabī (870.-950.g.)
Pilnā vārdā - Abū Nasrs Muhameds ibn Tarhāns Farabī.
Viduslaiku filozofs, enciklopēdists.
Dzīvesgājums. Dzimis 870.gadā Farabā (Vidusāzija).
Dzīvojis Bagdādē, Alepā un Damaskā.
Ievērojams Austrumu aristotelisma pārstāvis, atzinis neoplatoniķu mācību par "vienīgā" emanāciju pasaules sfērās, no kurām atvedinājis 4 pamatelementu - ūdens, gaisa, uguns un zemes, bet no tiem - lietu izcelsmi.
Komentējis Platona un Aristoteļa darbus, tāpēc dēvēts arī par "Otro skolotāju."
Galvenie darbi filozofijā, loģikā, zinātņu klasifikācijā, mūzikas teorijā, ētikā un politikā, piemēram, "Traktāts par tikumības pilsētas iedzīvotāju uzskatiem," "Lielais traktāts par mūziku."
Miris 950.gadā.
Farabī uzskati ietekmējuši filozofijas u.c. zinātņu attīstību Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs un Rietumeiropā.
Saites.
Filozofija un filozofi.
