Franču apgaismotāji
Prakses un filozofijas sasniegumi kļuva par pamatu materiālistiskās filozofijas un ateisma tālākai attīstībai. Šis process sevišķi pastiprinājās Lielās Franču revolūcijas (1789.-1792.g.) norises un seku laikā, kad uz ideoloģiskās cīņas skatuves uznāca tadi ievērojami apgaismotāji kā Voltērs (1694.-1778.g.), D.Didro (1713.-1784.g.), Holbahs (1723.-1789.g.), Helvēcijs (1715.-1771.g.) un Lametrī (1709.-1751.g.). Tie atklāja reliģisko priekšstatu nepamatotību, parādīja to absurdumu.
Pareizticīgās baznīcas cīņa pret zinātni sevišķi pastiprinājās tajā laikā, kad Krievijā sāka iespiesties franču apgaismotāju idejas. Piemēram, Tambovā 1789.gadā konfiscēja iznākušo Voltēra darbu izdevumu. Tikai 1793.gada oktobrī vien baznīcas kalpi Krievijā sadedzināja 18 656 "bezdievīgas" grāmatas. Maskavas arhiereja ziņojuma pamata tumsoņas izdemolēja progresīvā krievu darbinieka N.Novikova izdevniecību. XIX gs. beigās vajāja par tādu grāmatu lasīšanu kā E.Hekeļa "Organismu filoģenēzes vēsturi" un "Pasaules mīklas," D.Didro "Romāni un stāsti," L.Bīhnera "Par reliģisko un zinātnisko pasaules uzskatu," Š.Leturno "Morāles evoluciju" un Č.Dārvina "Cilvēka izcelšanos un dzimumu izlasi" utt. utml.
Saites.
Ateisms un ateisti.
