Aliens

Fosfēni, entopiskie fenomeni

Izmainītas apziņas stāvokļos (transu) laikā redzamās ģeometriskās figūras un simboli.

Mūsdienu neiropsihologi pēta simbolus, kas ieguvuši „fosfēnu” vai arī „formu konstanšu” un „entopisko fenomenu” nosaukumu. Fosfēnu apjaušana nav atkarīga no ārējās gaismas avota, tie rodas smadzeņu un acs iekšienē – tādējādi tos var uzskatīt par kopīgiem visiem cilvēkiem. Izsenis jau zināms, ka fosfēnu parādīšanos stimulē halucinogēnu (LSD, psilobicīna, meskalīna, bufoteīna, harmalīna) lietošana. D.Luīss-Viljams nosacīti izdalījis 6 fosfēnu veidus.

Makss Knolls pētīja fosfēnu rašanos pēc tam, kad vairāk kā 1000 brīvprātīgajiem uz smadzenēm iedarbojās ar elektriskiem impulsiem. Lielā mērā tie līdzinājās tukanu indiāņu redzētajiem simboliem ajauaskas transa 1.stadijā. Vēl lielāku vērtību Knolla eksperimentam piešķir tas, ka vienādus simbolus redzēja gan Amazones indiāņi, gan arī rietumnieku brīvprātīgie.
Ž.Reičels-Dolmatovs: „Šīs paralēles ir tik uzskatāmas, ka ir neiespējami tās pierakstīt parastai sakritībai. Līdzīgi zīmējumi uzskatāmi liecina par to, ka tēli, ko novēro tukanu indiāņi ja-he iedarbībā, īpaši tie, ko novēro pirmajā stadijā, ir fosfēni. Un jau pēc tam, atkarībā no kulturālā konteksta, tiem piedēvē īpašu nozīmi.”

Fosfēnu uztveres veidi. D.Luīss-Viljams noteicis tādus 7 veidus:
1) reprodukcija – ar to domāta 6 fosfēnu pamatveidu producēšana;
2) fragmentācija – pētījumi ir parādījuši, ka entopiskie fenomeni spēj „sabrukt” veselā virknē sastāvdaļu;
3) integrācija – fosfēnu spēja kombinēties, piemēram, „reste” kopā ar zigzaga līnijām;
4) uzklāšanās – fosfēni viens otram pa virsu;
5) saskaņošana – dažādi fosfēni var atrasties blakus;
6) atkārtošanās – sākumā radies atsevišķs simbols turpmākā gaitā var pārvērsties par veselu sēriju ar tādiem, kas veido, piemēram, festonus;
7) rotācija – entopiskie fenomeni rotē/griežas cilvēka redzes laukā.

Mūsdienu neiropsihologi pēta simbolus, kas ieguvuši „fosfēnu” vai arī „formu konstanšu” un „entopisko fenomenu” nosaukumu. 

Entopisko fenomenu skaidrojums. Izpētes procesa gaitā Deivids Luīss-Viljams pamanīja, ka šīs alu glezniecības zīmju/simbolu līdzība ir vērojama dažādu laikā un telpā attālinātu kultūru starpā – eiropiešu alu gleznojumos, Kolumbijas tukanu indiāņu lietišķajā mākslā un sanu bušmeņu alu/klinšu gleznojumos. 
Šīs figūras un ornamenti ir labi zināmi mūsdienu neiropsihologiem un tiek saukti par fosfēniem (arī par „formu konstantēm” vai „entopiskajiem fenomeniem”). Šos fosfēnus varēja iegūt ieejot transā, kas izraisīts ne tikai ar elektriskiem impulsiem (laboratoriskajos eksperimentos ar rietumniekiem), bet arī lietojot narkotiskas vielas (LSD, ajauasku). Luīss-Viljams koncentrējās tieši uz fosfēniem, jo izskatījās, ka tie nav saistīti ar atsevišķu tautu kultūrziņu, bet gan ir viena no mūsu smadzeņu universālām īpatnībām visiem cilvēkiem. Zinātnieks cerēja, ka viņam izdosies uziet šo šauro „neiroloģisko tiltiņu,” kas savienotu tautas cauri laikam un ģeogrāfiskajiem attālumiem. 
Tieši entopisko fenomenu kombinācija komplektā ar portretu tēliem ļāva D.Luīsam-Viljamam radīt savu „Neiropsiholoģisko teoriju.” 

Fizioloģija. Šie fosfēni nerodas acs iekšienē, bet gan kaut kur starp acs ābolu un galvas smadzeņu garozu. Entopiskie fenomeni būtu skaidri jānošķir no halucinācijām, kas ir jau pašas CNS radīti redzējumi un satur lokālās kultūras elementus.

Pētījumi. Smadzeņu spēju producēt entopiskos fenomenus pirmo reizi nopietni sāka pētīt tikai XX gs. 20.gados. Pirmo zinātnisko darbu šai sakarā veica vācu izcelsmes Čikāgas universitātes profesors Henrihs Klūvers. Viņa 1926., 1928. un 1942.gados publicētie pētījumu visai skaidri parādīja tādu fenomenu esamību. Vācietis nonākšanai IAS izmantoja psihotropās vielas. Klūvers kā fosfēnu pastāvīgu īpašību noteica to spēju „atkārtoties, savienoties vienam ar otru un veidot visus iespējamos savienojumus.
Klūvera pētījumus tikai XX gs. 70.gados papildināja tādi neiropsihologi un psihiatri kā Mardijs Gorovics, Ronalds K.Zīgels. Šie pētījumi apstiprināja entopisko simbolu sarakstu. 
Entopiskos fenomenus novēro 1.transa stadijas laikā visu kultūru cilvēki. 
Balstoties uz tādu neiropsihologu un psihiatru kā H.Klūvera (pētīja XX gs. 20.gados) un M.Gorovica, R.K.Zīgeļa (pētīja XX gs. 70.gados) veiktajiem pētījumiem un sastādīto entopisko fenomenu sarakstu, D.Luīss-Viljams izdalīja no tiem 6 fosfēnu kategorijas, kas stabili tika novērotas kā „zaigojoši, kustoši, rotējoši, bet reizēm arī izmēros pieaugoši simboli.”

Bez tam pētnieks izdalīja arī 7 entopisko fenomenu īpašības:
1) reprodukcija – ar to domāta 6 fosfēnu pamatveidu producēšana;
2) fragmentācija – pētījumi ir parādījuši, ka entopiskie fenomeni spēj „sabrukt” veselā virknē sastāvdaļu;
3) integrācija – fosfēnu spēja kombinēties, piemēram, „reste” kopā ar zigzaga līnijām;
4) pārklāšanās – fosfēni viens otram pa virsu;
5) saskaņošana – dažādi fosfēni var atrasties blakus;
6) atkārtošanās – sākumā radies atsevišķs simbols turpmākā gaitā var pārvērsties par veselu sēriju ar tādiem, kas veido, piemēram, festonus;
7) rotācija – entopiskie fenomeni rotē/griežas cilvēka redzes laukā.

Entopiskos fenomenus novēro. 
Rika Strasmana eksperimentos. Entopiskie fenomeni novēroti arī R.Strasmana veiktajos eksperimentos ar DMT. Eksperimentu pacientu stāstos pavīd „rotējoši ģeometriski ornamenti” un „spilgtas, uzbāzīgas krāsas,” kas, visdrīzāk, liecina par entopisko fenomenu novērošanām DMT transu laikā. 
Visbiežāk novēroto fenomenu starpā ir „ģeometrisku musturu kaleidoskops,” krāšņi rozā tīmeklis,” „visdažādāko nokrāsu pārklāšanās, it kā projicēti televizora ekrānā,” „tuneļi,” „kāpnes,” „piltuves” un pat rotējošs „zelta disks.” (Strasman, DMT, 147.lpp.)
Daudzi eksperimentu dalībnieki stāsta par gaismas pleķiem un punktiem, kas „izplatās visos virzienos.” (Strasman, DMT, 344.lpp.)

Piemēru skaits ir ļoti liels, tādēļ tikai daži no tiem:
- Vladans (diezgan neliela deva): „Halucināciju apogejā es novēroju visus iespējamākos ģeometriskos ornamentus. Tur bija apļi un konusveidīgas figūras ar iešvīkātām virsmām. Tās visu laiku kustējās.” (Strasman, DMT, 178.lpp.)
- Rekss (neliela deva): atskārta sevi esam starp „dīvainiem radījumiem un mehāniskām iekārtām.” Visi šie radījumi un aparāti „bija ieslēgti zaigojošā kontūrā.” (Strasman, DMT, 292.lpp.)
- Sols ieraudzīja entopiskos efektus savietojumā ar pilnvērtīgām portretiskām vīzijām. Viņa redzes laukā nepārtraukti zibēja „sarežģīti un skaisti ģeometriski ornamenti.” Tad no šiem ornamentiem „izpeldēja” radījumu figūras. „„Es skatījos” uz tiem ar savu iekšējo redzi, un mēs it kā novērtējām viens otru. Tad viņi no jauna sajaucās ar krāsainajiem ornamentiem, un tie pa bišķītīm sāka kust. Tobrīd es sāku saklausīt dažas skaņas no ārējās pasaules un sapratu, ka pienācis laiks atgriezties.” (Strasman, DMT, 344.-345..lpp.)

Atnācēju Nolaupīšanu gadījumos. Tādas ziņas ir. 
Viena no Dž.Maka pacientēm. Sakarā ar entopiskajiem fenomeniem. „Man tikai jāieslēdz vakarā gaisma, un tūdaļ man acu priekšā uzpeld šie ornamenti. Un tā – visas pēdējās nedēļas laikā. Es redzu šīs figūras ar aizvērtām acīm, un ar atvērtām.” (Dž.Maks, 1995.g., 308.lpp.)

Entopisko fenomenu paraugi paleomākslā. Tādi ir tā sauktie paleovēsturiskie „meandri” – ar pirkstiem vilktas līnijas. Tādas ir uz sienām Hornosas de la Penas alā (Spānija) un Gargas alā (Francija), kā arī uz griestiem slavenajā Altamīras alā Spānijā. (zīm. No Henkoka grāmatas 521.lpp.)

Saites:
Psiholoģija.