Eksplorer, ZMP
Explorer - "pētnieks" (angļu val.).
Amerikāņu Zemes un Mēness mākslīgo pavadoņu sērija, kurā formāli apvienots vairākums ASV zinātniski petniecisko pavadoņu; arī pats šīs sērijas pavadonis.
Daudzos gadījumos "Eksploreriem" ir vairāki nosaukumi (numurs, abreviatūra, īpašs vārds), kas parasti norāda veicamo uzdevumu. Ar "Eksploreru" pavadoņiem IMP (Interplanetary Monitoring Platform), SSS (Small Scientific Satellite), EPE (Energetic Particle Explorer) un ISEE pētīta Zemes magnetosfēra un tās mijiedarbība ar Saules vēju un kosmiskajiem stariem, ar AD (Atmospheric Dencity), AE (Atmospheric Explorer) - Zemes augšējā atmosfēra, ar IE (Ionospheric Explorer) - jonosfēra, ar BE (Beacon Explorer) - Zemes forma un virsmas īpa''sības, ar SE (Solar Explorer) un SAS - Saules ultravioletais un rentgena starojums, ar RAE (Radio Astronomy Explorer) - kosmiskais radiostarojums, ar "Explorer-35" - Mēness mijiedarbība ar Saules vēju.
"Explorer-1" palaists 1958.gada martā, un tas bija pirmais amerikāņu ZMP. Vairākums "Eksploreru" ievadīti ģeocentriskajās orbītās ar augstumu no 120 km (perigejā periodiski "Explorer-51") līdz 450 000 km (apgejā "Explorer-33"), bet divi "Eksploreri" ("Explorer-35" un "Explorer-49") - selenocentriskā orbītā.
"Eksploreru" masa ir 8,3-700 kg. Pēc "Explorer-1" un "Explorer-3" mērījumiem 1958.gadā atklātas Zemes radiācijas joslas; ar "Explorer-11" 1961.gadā pamanīts pirmais kosmiskā gamma starojuma avots - Galaktikas centrs; ar "Explorer-38" (RAE-1) veikti pirmie radioastronomiskie novērojumi garo viļņu diapazonā. 1971.gadā veikta pirmā debess apskate rentgenstaros ar "Explorer-42" un tika atklāti apmēram 300 starojuma avoti.
Līdz 1982.gadam ticis palaists apmēram 60 "Eksploreru" pavadoņu.
Saites.
Zemes mākslīgie pavadoņi.
