Etnopsiholoģiskā skola
Galvenais novirziens amerikāņu etnogrāfijā XX gs. 30.-40.gados.
Tā idejiskais vadītājs bija psihiatrs A.Kārdiners, sekotāji - etnogrāfi R.Lintons, R.Benedikts, A.Helouels u.c. Katras tautas kultūras būtību etnopsiholoģiskās skolas pārstāvji izskaidroja ar "caurmēra" personības psihiskajām īpašībām, kuru pētīšanai izmantoja Z.Freida psihoanalīzes metodi. Novirziena piekritēji centās attaisnot minoritāšu beztiesisko stāvokli ar viņu nepilnvērtību un kulturālo norobežošanos.
1952.gadā etnogrāfu kongresā Ņujorkā etnopsiholoģiskā skola tika asi kritizēta un tās ietekme strauji mazinājas.
