Etniskā psiholoģija
Psiholoģijas nozare, kas pētī noteiktas etniskas grupas psiholoģiskās īpatnības atkarībā no dabas, ekonomikas un garīgās kultūras.
Tā radusies līdz ar etnogrāfijas un antropoloģijas attīstību. Galvenie etniskās pētniecības objekti ir ciltis, tautas, nācijas, kā arī specifiski grupējumi, kam ir zināma etniska kopība - imigrantu grupas u.c.
Vēsture. Etniskās psiholoģijas pētījumi parasti ir empīriski, aprakstoši. Pirmie nozīmīgākie darbi etniskajā psiholoģijā ir vācu psihologa V.Vunta apcerējumi par tautas psiholoģiju (1.-10., 1900.-1920.g.).
ASV XX gs. 20.-30.gados radās etnopsiholoģiskā skola - psiholoģijas virziens, kas psihiskās īpatnības pētīja no freidisma un neofreidisma pozīcijām.
50.gados šā virziena ietekme strauji samazinājās.
Mūsdienās etniskās psiholoģijas attīstību lielā mērā ietekmē lingvistika un socioloģija.
Saites.
Psiholoģija un psihologi.
