Entelehija
Entelecheia - "pabeigtība" (grieķu val.).
Aristoteļa filozofijas lēdziens - mērķtiecīgs virzītājspēks, kas piešķir matērijai formu, pārvērš iespējamību īstenībā un tādejādi ir katras lietas mērķis.
Entelehija ir četru esamības pamatprincipu - matērijas, formas, kustības un mērķa vienība. Ķermeņa entelehija ir dvēsele, kas piešķir tam dzīvību. Šis jēdziens izmantots arī citās ideālistiskajās un teoloģiskajās mācībās - viduslaiku sholastikā, G.V.Leibnica monadoloģijā, H.Drīša vitālismā.