Enerģētisms
Energētikos - "darbīgs" (grieķu val.).
Natūrfilozofiska koncepcija, kas par visu parādību pirmsākumu atzīst enerģiju - neiznīcināmu, pārveidoties spējīgu substanci.
Ievērojamākie pārstāvji: vācu ķīmiķis V.Ostvalds, austriešu fiziķis un filozofs E.Mahs. Enerģētisma piekritēji noliedza atomisma teorijas zinātnisko nozīmi, kā arī objektīvo realitāti, mēģināja iztēloties kustību bez matērijas un reducēt visas dabas parādības uz tīru enerģiju, kam nav materiāla pamata. Gnozeoloģiski enerģētisms sakņojās gan enerģētiskās metodes panākumos dabas izzināšanā, gan matērijas uzbūves izskaidrošanas grūtībās, kas XIX un XX gs. mijā bija saistītas ar matērijas atomārās struktūras, bet mūsdienās - ar elementārdaļiņu struktūras pētīšanu.
Saites.
Enerģija.
Filozofija un filozofi.
