Endokardīts
Endocarditis = endon ("iekšā" - grieķu val.) + kardia ("sirds" - grieķu val.).
Sirds iekšējās sienas iekšējās kārtas (endokarda) iekaisums.
Parasti rodas sirds vārstuļu apvidū. Pēc izcelsmes izšķir vairākus endokardīta veidus:
- reimatisko endokardītu, reimetisma slimniekiem;
- septisko jeb bakteriālo endokardītu. Tā gaita var būt akūta vai lēna, subakūta. Akūtais septiskais endokardīts parasti ir viena no sepses izpausmēm un var rasties kā sarežģījums pēc operācijas, dzemdībām, septiska aborta, angīnas. Subakūtais septiskais endokardīts dažreiz attīstās jau bojātos vārstuļos reimatisms, iedzimtās sirdskaites gadijumos. Tā rašanos veicina organisma prestestības samazināšanās un imunitātes traucējumi.
- dažādas izcelsmes endokardītu.
Endokardīts rada sirds vārstuļu deformčiju, dažreiz to sarukšanu. Parasti slimniekam ir nedaudz paaugstināta temperatūra, nespēks, svīšana, zūd ēstgriba. Biezi ir sāpes locītavās, hemorāģiski izsitumi, tromboembolijas.
Ārstē ar medikamentiem. Profilaksē nozīme ir varbūtējo infekcijas perēkļu (bojātu zobu, strutojošu mandeļu, deguna blakusdobumu iekaisumu) likvidēšanai.
Saites.
Kardiovaskulārās saslimšanas.
