Encefalīts
Encephalitis (latīņu val.), enkephalos ("galvas smadzenes" - grieķu val.).
Galvas smadzeņu iekaisums, ko ierosina dažādi mikoroorganismi, galvenokārt vīrusi.
Slimo cilvēki un dzīvnieki. Izšķir primāro encefalītu, kad ierosinātājs vispirms rada iekaisumu galvas smadzenēs, un sekundāro enefalītu, kad galvas smadzeņu iekaisums ir kadas vietējas vai vispārējas in fekcijas komplikācija.
Dažreiz encefalīts kombinējas ar smadzeņu apvalku iekaisumu (meningoencefalīts) vai ar muguras smadzeņu iekaisumu (encefalomielīts).
Eiropas centrālajā un ziemeļu daļā cilvēki biežāk slimo ar ērču encefalītu. Tā ierosinātāju vīrusu pārnnēsā ērces (Ixodes persulcatus un Ixodes ricinus). Vīrusa cirkulāciju dabā veicina grauzēji, putni, mājdzīvnieki. Cilvēki parasti inficējas no pieaugušas ērces koduma vai ar inficēta dzīvnieka pienu. In kubācijas periods ir 1-21 diena. Visbiežāk slimība sāka strauji - ar paaugstinātu temperatūru, galvassāpēm, vemšanu. Var būt bezsamaņa, apziņas traucējumi. T.s. perēkļainās formas gadījumā bieži ir roku, kakla, sejas muskuļu šļauganas parēzes, arī elpošanas traucējumi. Ērču encefalīts var noritēt arī hroniski. Ārstē ar medikamentiem, specifisku serumu u.c. līdzekļiem. profilaksē svarīgi individuālie (Vakcinācija, speciālais apģērbs, repelentu lietošana) un vispārīgie aizsardzības līdzekļi (mežu tīrīšana, cīņa ar ierosinātāju pārnēsātājiem).
Saites.
Smadzeņu slimības.
