Ekstrakcija
Extrahere - "izvilkt" (latīņu val.).
Šķidru vai cietu vielu maisījuma komponentu savstarpēja atdalīšana ar selektīviem šķīdinātājiem - ekstrahentiem.
Ekstrakciju veic īpašos aparātos - ekstraktoros. Tās pamatā ir maisījumu komponentu atšķirīga šķīdība ekstrahentā, ko sajauc ar maisījumu, bet pēc tam atdala nostādinot vai centrifugējot.
Ekstrakcijā iegūto atdalītā komponenta šķīdumu sauc par ekstraktu, bet pārpalikumu (atdalāmo komponentu nesatur vai satur maz) - par rafinādi vai spraukumiem (eļļas rūpniecībā). No ūdensšķīduma ekstrahē ar gaistošiem organiskiem šķīdinātājiem, no organiskiem šķidumiem - ar ūdeni vai savstarpēji nešķistošiem organiskiem šķīdinātājiem.
Pēc fizikālā rakstura ekstrakcija ir apmaiņas process. Ekstrakciju veicina ekstrahējamā komponenta šķīdība, fāžu saskares virsmas, temperatūras un spiediena palielināšana.
Ekstrakciju lieto rūpniecisko vielu atdalīšanai, attīrīšanai, koncentrēšanai, piemēram, cukura, augu eļļu, sintētiskā kaučuka ražošanā, naftas pārstrādē, vitamīnu, fermentu koncentrātu ražošanā, reto metālu izdalīšanai, notekūdeņu attīrīšanai.
Zobārstniecībā par ekstrakciju sauc zoba izraušanu.
