Ekspertīze, eksperts
Expertise (franču val.) no latīņu val. vārda experiri ("izmēģināt," "pērbaudīt").
Expertus ("pieredzējis" - latīņu vl.).
Tiesvedībā tā ir eksperta procesuālā darbība, ko veic, lai veiktu attiecīgu objektu zinātniski praktisku izpēti un dotu motivētu secinājumu.
Ekspertīzi noteic cilvillietās un krimināllietās, lai noskaidrotu pierādījumus. Eksperts dod atzinumu jautājumos, kas viņam uzdoti izmeklētāja vai tiesas lēmumā par ekspertīzes noteikšanu. Par ekspertīzes priekšmetu var būt jautājumi, kas attiecas uz kādu zinātnisku vai praktiskas pieredzes nozari, izņemot tiesības.
Ekspertīzi veic attiecīgu iestāžu eksperti vai citi speciālisti. To var uzdot vienam vai vairājkiem vienas specialitātes vai dažādu specialitāšu ekspertiem - komisjas vai kompleksā ekspertīze, bet par tās rezultātu katrs eksperts atbild personīgi. Eksperta atzinums tiesai nav obligāts, un to novērtē līdzīgi citiem pierādījumiem.
Ekspertīzes:
- kriminālistiskā ekspertīze;
- tiesu medicīnas ekspertīze;
- psihiatriskā tiesekspertīze;
- u.c.
