Elektriskā enerģija, elektroenerģija
Enerģija, kuras pārvade no tās avota līdz patērētājam notiek enerģijas plūsmas veidā elektromagnētiskā laukā.
Elektrisko enerģiju plaši izmanto elektrifikācijā, jo tehniski samērā viegli tajā pārveidot citus enerģijas veidus, pārvadīt to lielā attālumā un sadalīt patērētājiem, kas to pārveido atpakaļ mehāniskajā, siltuma u.c. nepieciešamajos enerģijas veidos.
Lielāko daļu elektroenerģijas pasaulē iegūst, sadedzinot fosilo kurināmo vai arī no hidrolelektostacijām un atomelektrostacijām. Pēdējā laikā arvien lielāku vietu sāk ieņemt t.s. "zaļie" elektroenerģijas iegūšanas veidi - ar saules paneļiem, vēja ģenerātoriem, plūdmaiņu iekārtām u.c.
Elektroenerģija Latvijā. 60% tās iegūst no hidroelektrostacijām (3 lielas HES uz Daugavas). Atlikušo procentu lielako daļu veido dabasgāze no Krievijas, neliels procents vietejās biogāzes. 2% 2021.gadā veidoja vēja enerģija. No saules iegūtās elektroenerģijas procents joprojām ir nenozīmīgs.
Apmēram 1/3 elektrības tiek saražotas no 3 lielajam HES uz Daugavas, vel viena trešdaļa - lielajās termoelektrostacijās Rīgā (TEC-1 TEC-2). Proporcijas mainās atkarībā no ūdens resursu pieejamības Daugavā un ārējā gaisa temperatūras apkures sezonas laikā.
Raksti.
"Zivju tehnoloģija" ļaus iegūt elektroenerģiju no lēni tekošiem ūdeņiem.
Saites.
Elektrība.
Elektrifikācija.
Enerģija.
