Erozija, ģeoloģijā
Erosio - "sairšana," "izskalošana" (latīņu val.).
Ģeoloģijā un ģeogrāfijā iežu izskalošanās ūdens iedarbībā, kā arī augsnes virskārtas noskalošanās lietus un sniega ūdeņu darbības rezutātā.
Erozijas izraisītāji ir ūdens, ledus, vējš un gravitācijas spēks. Erozija ir viens no svarīgākajiem sauszemes veidošanās faktoriem, var radīt arī t.s. erozīvo reljefu - vadziņas, gravas, ielejas. Vienlaikus notiek plūsmas nesto atlūzu korāzija un korozija.
Erozijas intensitāte ir tieši proporcionāla ūdens kinētiskajai enerģijai.
Tās pamatveidi ir:
- plakaniskā erozija - rada nekoncentrētas ūdens plūsmas;
- lineārā erozija - izpaužas gan dziļumerozijā (regresīvā erozija) - gultnes garenprofila veidošanās līdz tā dinamiskajam līdzsvara stāvoklim, gan arī sānerozijā - meandru veidošanās un upju ieleju paplašināšanās.
Dažkārt literatūrā termins "erozija" tiek lietots plašākā nozīmē - par termina "denudācija" sinonīmu.
Interesanti ģeoloģiski objekti, kas radušies erozijas ceļā.
Matobes akmeņi. Zimbabve.
Sahāras acs. Mauritānija.
Sfinksas erozija. Ēģipte, Gīza.
Saites.
Ģeoloģija un ģeologi.
