Sidnejas opera
Operteātris Sidnejā, ne tikai viena no Austrālijas, bet arī pasaules ievērojamākajām un unikālākajām ēkām.
Dāņu arhitekta Jorna Utsona spēlīte ar betona gliemežvākiem.
Celtne tika celta ar grūtībām, celtniecību pavadīja haoss. Lielākajai daļai cilvēku ļoti patīk būves dizains, tāpēc daudzi ir pārsteigti, dzirdot, ka celtne ir klasisks sliktas projektu vadības piemērs.
1959.gadā operai sāka likt pamatus, un būvniecību vajadzēja pabeigt 4 gadu laikā. Tomēr celtniecība aizņēma 14 gadus, kā arī plānoto 6 miljonu vietā, tika iztērēti teju 90 miljoni eiru. Tas nav viss – būvniecības darbi sākās pat pirms projekta plāna pabeigšanas. Tāds haoss noveda pie dažādām kļūdām.
Pēcāk galvenais projektētājs bija neapmierināts un atkāpās no projekta, paņemot līdzi operas celtniecības plānus. Tas nozīmēja, ka dizaineriem bija jāpabeidz celtne bez maketa. Celšanas gaitā netika ievērots teju neviens no galvenajiem pareizas projektu vadības un grāmatvedības organizēšanas pamatnoteikumiem.
Galu galā operu uzcēla ar 10 gadu nokavēšanos un 15 reižu pārsniedza budžetu.
To 1973.gada 20.aprīlī atklāja Lielbritānijas karaliene Elizabete II. Operas arhitektu Utsonu pasākumā apbalvoja ar Austrālijas Arhitektūras akadēmijas balvu, bet viņš pats uz ceremoniju neieradās. Brīnumainā kārtā mūsdienās būvi apbrīno cilvēki no visas pasaules. Bet, kas to zina, varbūt ēkai bija jāizskatās pavisam citādāk?
Sidnejas opera ir klāta ar nelielām glazētām keramikas flīzītēm. Tā visa caurausta ar metāla trosēm, kas satur konstrukciju kopā, un to kopgarums ir vairāk nekā 350 kilometri.
Sidnejas opera publikai atvērta 363 dienas gadā – tā ir slēgta tikai Ziemassvētku dienā un Lielajā Piektdienā. Tomēr darbinieki tur strādā visu diennakti pilnīgi visas gada dienas.
Uz šīs koncertzāles skatuves slavenais aktieris un vēlāk arī Kalifornijas mērs Arnolds Švarcenegers 1980.gadā pirmo reizi izcīnīja Mistera Olimpijas titulu bodībildingā. Savukārt Anglijas un arī Austrālijas karaliene Elizabete II tur pabijusi trīs reizes kopš atklāšanas.
Saites.
Sidneja.
