Elagbāls (218.-222.g.)
Heliogabalus.
Līdz pasludināšanai par imperatoru - Vārijs Avits.
Imperatora vārds - Cēzars Marks Aurēlijs Antonīns Augusts.
Romas imperators no 218. līdz 222.gadam.
Radniecība. It kā viņa tēvs bijis Karakalla.
Māte – Jūlija Semija. Pa mātes līniju bija radinieks imperatoriem Septīmijam Sevēram un Karakallam.
Dzīvesgājums. Dzimis 204.gadā.
Romas imperators no 218.–222.gadam.
Tika audzināts Romā pie vecmāmiņas Jūlijas Mesas - Septīmija Sevēra sievas māsas.
217.gadā kļuva par sīriešu saules dieva Elagbāla priesteri Emesā, kur viņš bija dzimis, no kurienes vēsturē palicis viņa vārds.
Ar viņa godkārīgās mātes centieniem Sīrijas leģioni pasludināja Elagbālu par imperatoru.
Pirms ierašanās Romā viņš bija augstais priesteris Emesā Ziemeļsīrijā, kur tolaik atradās Ēla/Bāla kulta centrs. Viņa rīcībā bijis kāds konisks „Melnais akmens,” nokritis no debesīm, kurš attēlots uz viņa monētām. Akmens pielūgsmes kultu viņš gribēja padarīt par Romas valsts reliģiju. Pirms ierašanās Romā imperatora statusā 14 gadu vecumā viņš uz Romu nosūtīja gleznu, kur redzams pilnā augumā Bāla priestera tērpā. Gleznu vajadzēja novietot blakus uzvaras dieves Viktorijas statujai.
Romā ieradās ar neredzēti greznu procesiju, savu konisko akmeni (aerolīts) tūdaļ novietoja speciāli celtā templī Palatīna pakalnā pie imperatora pils. Tad sekoja orģijas 4 gadu garumā: tika pistas visas iespējamās sievietes kā arī vīrieši. Reizēm imperators, tērpies kā ielasmeita, Romas ielās meklējis sev jaunus preciniekus. Viņš lika visā Itālijā tvarstīt bērnus no dižciltīgām ģimenēm, lai tos upurētu dievam. Tautā viņu bija iesaukuši par „sīriešu cūku.” Savas pils ēdamzālē viņš lika iebūvēt apgāžamu pārsegu, no kurā pār viesiem nolija tik daudz vijolīšu un citu ziedu, ka daži dzīrotāji vārda tiešā nozīmē nosmaka. Bieži amfiteātrī tīksminājās par gladiatoru cīņām, bet tikām blakus ēdamzālei uzbūvēja publisku termu, kurā viņš pastāvīgi meklēja jaunus upurus savām izvirtībām.
Valsts lietas kārtoja viņa māte Jūlija Mesa.
Kad viņš visbeidzot oficiāli apprecējās ar kādu muskuļotu atlētu, par pretoriāņu gvardes – imperatoru miesassargu – prefektu iecēla dejotāju un par labības sagādes prefektu – kādu frizieri, kad viņš ap sevi sapulcināja visneķītrākos iespējamos ļaudis, beidzot tas senatoriem šķita par traku. Tā viņi (vai tomēr pretoriāņi?) nogalināja Elagbālu un viņa māti, abus iemeta Tibrā.
