Enki un Inanna
Raksturojums. Mūsdienu zinātnieki piešķīruši tam apakšnosaukumu „Civilizācijas pārnešana no Eridu uz Erehu.”
Mans lielais brālis, visu zemju valdnieks, savāca kopā visus me, ielika me manās rokās. No Ekura, Enlila nama es nogādāju mākslas un zināšanas pie sevis Eridu.
Kungs, kurš kontrolē lielos me,
īstenos me,
kurš uzrauga un kontrolē lielos me,
neskaitāmos me,
kurš ir pirmais visur augšā un lejā,
Eridu, spodrajā,dārgajā vietā,
kur atnesti cēlie me...
Tajās dienās Enki namā Eridu ienāca jaunā
Inanna: svētā Inanna viena pati.
Tajās dienās to zināja viens gudrais,
kurš pazina debesu un zemes me,
kurš no savas dzīves vietas pazina dievu sirdi,
ka Inanna nāk uz viņa templi Eridu.
Enki, Inannas skaistuma apmāts, piedzērās.
Enki un Inanna abi kopā
Dzēra alu, baudīja vīnu,
Lika plūst pāri bronzas traukiem...
Enki Inannai dzērumā atdeva 94 me.
Svētā Inanna paņēma visus šos me,
Iekrāva savā debesu laivā
Un aizbrauca ar savu debesu laivu.
Enki izgulējās un sākās paģiras.
Enki: „Mans kambarkung Izimud, Anu
saldajā vārdā! „
Izimuds: „Mans ķēniņ Enki, vienmēr jūsu rīcībā,
sakiet man, ko vēlaties!”
Enki: „Vara, ķēniņvalsts, dievība, dižciltīgais
kronis, ķēniņa tronis, kur tie ir?”
Izimuds: „Mans ķēniņ, jūs tos atdevāt savai „meitai”.”
Enki trako aiz dusmām un cenšas atgūt savas likteņplāksnes. Taču ne 50 jahamas briesmoņi, ne Arākas sardze, vairs nespēj notvert Inannu un atgūt me.
Saites:
Šumeru literatūra.
