ETA, basku
Euskadi Ta Askatasuna.
Organizācija ETA jeb "Basku dzimtene un brīvība" tika dibināta 1959.gadā ģenerāļa Franko diktatūras laikā. ETA mērķis ir nodibināt neatkarīgu basku valsti Spānijas ziemeļos un Francijas DR, kur mīt tauta, kas runā Eiropas vissenākajā valodā, kuras pirmsākumi meklējami tūkstošiem gadu pirms romiešu ierašanās.
50.gados organizāciā bija daudz Franko pretinieku. Ap 1965.gadu organizācija kļuva marksistiski ļeņiniska. Šī mācība ir kustības pamatā arī vēl šodien, lai gan galvenais ir basku valsts nodibināšana.
1968.gadā ETA veica pirmo plānoto slepkavību un kopš tā laika nogalinājusi vairāk nekā 850 cilvēkus. 1973.gadā ETA nogalināja premjerministru un potenciālo Franko pēcteci Luisu Karrero Blanko.
1980.gadā ETA-i pievienojās E.H.L.Penja. Kā jauns cīnītās viņš piedalījās revolucionārā nodokļa iekasēšanā no uzņēmējiem, ieguva naudu kustības aktivitātēm. 1983.gadā viņu apcietināja par nelegālo darbību Francijas pilsētā Bajonā. Atbrīvojies no apcietinājuma, Penja turpināja savu darbību.
2005.gadā Francijas tiesa viņam aizmuguriski piesprieda 8 gadu cietumsodu par sadarbībām ar kriminālām organizācijām. Izmeklētaji domā, ka Penja kustības vadību uzņēmās 2006.gadā, pusotru gadu pēc iepriekšējā līdera Mikela Alvizu aresta. Laikam šai laikā organizācijā norisa cīņa par varu, jo uzbrukumi bija pierimuši jau kopš 2005.gada sākuma. 2006.gada 24.martā nemiernieki paziņoja par „beztermiņa pamieru.” Pēc Alvizu aresta ETA 2–3 gadus veltīja organizācjas pārstrukturēšanai.
Penja pavēlēja atsaukt pamieru un sākt jaunus uzbrukumus. Pēdējā laikā ETA spridzināšanas Spānijā notika gandrīz vai ik nedēļu, bez tam par tiem vairs iepriekš nebrīdināja kā bija pieņemts agrāk.
2008.gadā pirms marta vēlēšanām sievas un bērnu acu priekšā tika nogalināts kāds bijušais sociālists, kas bija mainījis politisko pārliecību.
2008.gada 21.maijā Bordo pilsētā Francijas dienvdos arestēja ETA vdītāju Fransisko Havjeru Lopezu Penju kopā ar vēl trm biedriem. Policija viņu meklēja kopš 1983.gada. Šā notikuma dēļ no Mali valsts Āfrikā steigšus atgriezās Spāijas Iekšlietu ministrs Alfredo Peress Ruvalkavs. Policijas rokās viņu noveda pārlieku uzticēšanās bijušajam Andoainas pilsētas mēram Hosē Antonio Barandjaranam, kuru policija izsekoja pēc politiķa ierašanās Bordo.
Pētnieki atzīmē, ka pēdējā laikā kustība zaudē popularitāti basku vidū.
2008.gada 22. vai 23. jūlijā spāņu policija arestēja 8 basku cīnītājus, tā iznīcinot vienu no visspējīgākajām basku kaujas vienībām. Aizturēto vidū ir arī Biskajas šūniņas vadītājs Arkaitss Goikoetksa, kuru vaino 3 policijas virsnieku un sociālistu domnieka nogalināšanā jau pēc 2007.gada jūnijā izsludināto pamieru.
Oficiāli slēgta basku nacionālistu avīze Egin. Spānijā aizliegta basku nacionālistu partija Herri Batasuna, kas tiek uzskatīta par ETA-s politisko spārnu. Nesen Spānijā no ieslodzījuma atbrīvots partijas līderis Arnaldo Otegi, kurš cietumā bija pavadījis nedaudz vairāk par gadu. Viņs bija ticis apcietināts „par terorisma glorificēšanu” un par ETA-s ilggadējā līdera Hosē Migela Benara Ordenanas slavēšanu piemiņas dievkalpojumā 2003.gadā.
Saites:
Baski.
