Etnogrāfiskie ansambļi
Izpildītājmākslinieku kolektīvs, kas koncertu vi teatralizētu uzvedumu veidā popularizē kāda reģiona (novada) pamatiedzīvotāju literatūru, mūziku un horeogrāfisko daiļradi.
Tādi ir arī folkloras ansambļi, kas atšķirībā no etnogrāfiskajiem ansambļiem izpilda ne tikai sava novada tautasdziesmas un dejas, bet balstās arī uz visas tautas literāro, muzikālo un horeogrāfisko mantojumu.
Vēsture. Etnogrāfiskie ansambļi Eiropā attīstījās XIX gs. 2.pusē līdz ar etnogrāfijas un folkloristikas attīstību. Sākumā notika folkloras teicēju koncerti, ko organizēja ģeogrāfijas, arheoloģijas, etnogrāfijas biedrības. Profesionāli etnogrāfiskie ansambļi radās XIX gs. beigās.
Ķeizariskajā Krievijā lielu darbu veica Maskavas mūzikas un etnogrāfijas komisija (1901.-1913.g.), etnogrāfiko ansambļu kulturālo izaugsmi sekmēja komponisti D.Arakišvili, R.Gliers, A.Kastaļskis, J.Ļiņova, M.Pjatņickis, S.Taņejevs.
Etnogrāfiskie ansambļi Latvijā. izveidojās XIX gs. 80.gados - E.Vīgnera daudzbalsīgo dziesmu ansambļa priekšnesumi III Latvijas dziesmu svētkos 1888.g.
Vairāki etnogrāfiskie ansambļi Alsungā, Nīcā, Bārtā, Rucavā radās XX gs. 20. un 30.gados E.Melngaiļa aktīvās folklorista darbības ietekmē.
Daudz to radās 50.gados, liela nozīme to organizēšanā, apzināšanā un darbības stimulēšanā bija LPSR ZA etnogrāfijas ekspedīcijām. Vairākus etnogrāfiskus uzvedumus iestudēja LPSR Valsts filharmonijas ansambļi "Sakta" (1947.-1963.g.), "Daile" (no 1968.g.).
70.gados strauji pieauga interese par tautas dziesmu un deju. Popularitāti ieguva vairāki jaundibināti etnogrāfiskie ansambļi - "Livlist" (1971.g.), "Skandinieki" (1976.g.), "Madonas skandinieki" (1979.g.), "Sendziesma" (1979.g.), LVU tautas mūzikas grupa (1979.g.).
Saites.
Estrādes mūzika.
Etnogrāfija, etnoloģija un etnogrāfi, etnologi.
