Estrādes mūzika
Vieglās mūzikas žanrs, deju ritmā veidota izklaidējoša mūzika, kuras pamatā ir viegli uztverams melodisks, harmonisks, ritmisks modelis (motīvs, frāze, periods), ko attīsta atkārtojot un variējot.
Estrādes mūzika aptver vokālo un insrumentālo mūziku. Raksturīgs spilgts, reizēm pat ekscentrisks atskaņojums; nereti tā saistīta ar citu žanru mākslinieku priekšnesumiem.
Vēsture. Pirmsākumi saistīti ar viduslaiku klejojošo spēlmaņu mākslu.
Estrādes mūzika strauji attīstījusies XX gs. Radio, TV, kino, skaņuplašu un mūzikas ierakstu ražošana nodrošinājusi tai plašas popularizēšanas iespējas.
Latvijā estrādes mūzikas pirmsākumi attiecas uz XIX gs. 1.pusē, kad pilsētās sāka ieviesties izklaidējošās mākslas formas.
Līdz 1940.gadam komponistu un atskaņotājmākslinieku darbībai bija sporādisks raksturs. Estrādes mūzika galvenokārt ieplūda no Rietumeiropas deju mūzikas un kinomūzikas veidā.
50.gadu vidū, kad estrādes dizesmām un instrumentālām miniatūrām pievērsās V.Kaminskis, R.Ore, R.Pauls, Ģ.Ramans.
60. un 70.gados līdzās profesionālajiem orķestriem radušies daudzi pašdarbības kolektīvi. regulāri tiek rīkoti festivāli - "Liepājas dzintars," "Gaujas atbalsis" un skates.
estrādes mūzikas žanrā darbojās komponisti Imants Kalniņš, Juris Karlsons, Zigmārs Liepiņš, Ildis Savickis, Uldis Stabulnieks, Ivars Vīgnars.
Saites.
Estrāde.
