Erkmanis-Šatriāns
Erckmann-Chatrian.
Franču rakstnieku Emīla Erkmaņa (20.05.1822.-14.08.1899.) un Aleksandra Šatriāna (28.12.1826.-03.09.1890.) literārais pseidonīms.
Kopā darbojušies 1848.-1889.gados. Literāro darbību sākuši ar elzasiešu leģendu apdarēm.
Romānā "Daniels Roks" (1861.g.), krājumā "Vogēzu stāsti" (1877.g.) tēlojuši Elzasas un Lotringas novada vienkāršo ļaužu dzīvi.
Nozīmīga daiļrades daļa ir vēsturiskie romāni par Lielās franču revolūcijas un Napoleona I laiku, arī Francijas-Prūsijas karu: "Terēzes kundze jeb 1792. gada brīvprātīgie" (1863.g.), "1813.gada rekrūša stāsts" (1864.g., latviski 1927.g.), "Vaterlo" (1865.g., latviski 1933.g.), "Kāda zemnieka dzīves stāsts" (1.-4., 1868.-1870.g., latviski "Stāsts par zemnieku", 1.-2., 1906.-1907.g. per.), "Plebiscīta vēsture" (1872.g.), "Trimdinieks" (1882.g.).
Rakstījuši arī lugas - "Brāļi Rancavi" (1882.g.), latviešu teātrī "Miers baro, nemiers posta" 1895.g.
Saites.
Franču literatūra.
