Ērģeles
Pneimatisks stabuļu un taustiņu mūzikas instruments.
Vēsture. Bijis pazīstams jau III gs.pmē. Senajā Ēģiptē, Grieķijā un Romā.
Viduslaikos ērģeles pārņēma baznīca reliģiskā kulta kuplināšanai. Ērģeles arvien izmantotas arī patstāvīgai koncertēšanai.
Ērģeles sastāv no daudzām dažāda izmēra stabulēm, pneimatiskās sistēmas (plēšām, gaisa kanāliem), spēles galda (vadības pults) ar roku klaviatūrām - manuāļiem un kaju klaviatūru - pedāli. Ērģeļu mehānisma centrs ir vējalādes, caur kurām no plēšām saspiestais gaiss ieplūst stabulēs; tajās ienāk impulsi no spēles galda.
Manuāļu skaits mēdz būt 1-7, katram ir 49-88 taustiņi, pedālim parasti ir 12-32 taustiņi. Vienāda tembra, bet dažādā augstumā skaņotu stabuļu kopa veido t.s. ērģeļu balsis jeb reģistrus. Tos mainot un kombinējot (spēles galdā ierīkotas īpašas sviras un pogas), tiek radīts daudzkrāsains orķestra skanējuma iespaids.
Ērģeles Latvijā. Latvijā ērģeles būvētas, sākot ar XIV gs.
Pirmās lielākās ērģeles uzbūvējis dancigas meistars J.Rābs Rīgas domā 1601.gadā.
Kurzemes kultūrvēsturē interesantas un nozīmīgas pēdas ir atstājis Ernesta Dinsberģa jaunākais brālis Ansis Dinsbergs (1818.-1893.g.), kurš ir atzīts par pirmo latviešu ērģeļu būvētāju meistaru. Ērģeļu un citu mūzikas instrumentu būvi Ansis Dinsbergs sākumā apguva pašmācības ceļā un, dzīvodams Kubalu skolas namā, izgatavoja skolas pirmās ērģelītes. Vēlāk mācījās pie ērģeļu un harmoniju meistariem Rīgā un Liepājā. Ir dokumentālas liecības, ka A.Dinsbergs izgatavoja ērģeles Popes un Užavas baznīcām, bet 1856.-1859.gadā izgatavotās ērģeles Dundagas baznīcā skan vēl tagad.
1884.gadā Valkera firma Rīgas domā uzbūvēja jaunas ērģeles (augstums 18 m, platums 11 m, dziļums 8 m) ar 4 manuāļiem, 125 reģistriem, 6768 stabulēm (garums 9 mm - 10 m). Līdz 1885.gadam šīs ērģeles bija lielākās pasaulē.
1885.gadā ērģeles ar apmēram 7000 stabulēm, 4 manuāļiem, 131 reģistru uzbūvētas Sv.trīsvienības baznīcā Liepājā. Līdz 1912.gadam tās bija lielākās pasaulē.
Ugāles baznīcā saglabājušās ērģeles, kas būvētas 1701.gadā.
Modernas koncertērģeles ar 70 reģistriem Valkera firma uzbuvēja LU Lielajā aulā.
Labas koncertēŗģeles saglabājušās Cēsu, Valmieras Sīmaņa baznīcā, Liepājas Annas baznīcā.
Ievērojami latviešu ērģeļu būvētāji: J.Bētiņš, A.Dinsberģis, K.Ezergailis, K.Hermanis, K.A.Hermanis, J.Jauģiets, J.Krēsliņš, A.Martins, K.Skerstens, A.Sunākslis.
Jūras ērģeles. Zadarā (Horvātija) zem akmens pakāpieniem, kas ieved jūrā, paslēptas 35 stabules, kas spēlē mūziku atkarībā no jūras viļņošanās. 2006.gadā ieguva Eiropas balvu par labāko urbānisko sabiedrisko vietu. Arhitekts Nikolass Basičs.
Vecākās darbojošās ērģeles pasaulē atrodas kādā Šveices baznīcā, Latvijā - tās ir ērģeles Sv.Annas baznīcā Liepājā.
