Ekskomunikācija
Excommunicatio (latīņu val.).
Izslēgšana no baznīcas.
Par reliģisko sodu tā plaši lietota katolicismā, pareizticībā, judaismā, lai cīnītos pret ķecerībām vai dažādām sociālām norisēm. Sākumā tā bija izslēgšana no dievgalda rituāla, pēc tam – no pašas baznīcas. Piemēram, no Krievijas Pareizticīgo baznīcas tika izslēgts S.Razins, J.Pugačovs, Ļ.Tolstojs; no katoļu - J.Huss, Dž.Bruno; no žīdu draudzes - B.Spinoza.
Savu liberālo uzskatu dēļ 1926.gadā ekskomunicēts no Romas Katoļu baznīcas ticis latgaļu kultūras un sabiedriskais darbinieks Francis Trasūns. 1998.gadā ekskomunikācija atzīta par nepamatotu no pašas baznīcas puses.
Vēl 1949. un 1959.gados Vatikāns izsludināja to katoļu ekskomunikāciju, kuri atbalstīja komunistisko kustību.
Saites.
Reliģija un reliģiozitāte.
