Enharmonisms
Enharmonios (grieķu val.).
Tāda muzikālās valodas īpatnība, kas skaņu veidojumiem ar atšķirīgiem apzīmējumiem var būt vienāds augstums.
Pastāv enharmoniskās skaņas (piemēram re# un mi bemols), intervāli (palielinātā kvarta re-sol# un pamazinātā kvinta re-la bemols). akordi (palielinātais trijskanis si bemols-re-fa# un palielinātais kvartsekstakords la#-re-fa#), tonalitātes (do# mažors un re bemola mažors), modulācijas, kurās pāreja uz citu tonalitāti notiem ar enharmoniskā akorda palīdzību (do mažors-fa# mažors); ar enharmoniskiem akordiem var mdulēt uz vairākām tonalitātēm atkarībā no akorda struktūras un enharmoniski pārsaukto skaņu skaita.