Elija (~880.g.pmē.)
eli-jahu – „mans dievs ir Jahve” (senžīdu val.).
Raksturojums. Jūdu pravietis ap 880.g.pmē.
Dzīvesgājums. Viņš tika izraudzīts no Dieva par pravieti Izraēlas ķēniņa Ahava valdīšanas laikā no 871.–852.g.
Pirmo no saviem brīnumiem Elija nodemonstrēja, kad apstājās uz naktsguļu pie nabaga atraitnes. Viņš izdarīja tā, lai atraitnes pieticīgie pārtikas krājumi būtu pietiekami daudz dienām un arī brīnumainā kārtā papildinājās. Tad ar lūgšanu palīdzību pravietis izdziedināja atraitnes sasirgušo dēlu.
Pēc Elijas ieteikuma ķēniņš Ahavs kalnā savāca 450 Bāla praviešus un izsauca tos uz sacensību. Ar lūgšanu palīdzību viņiem bija jāiededz debesu uguns uz sava altāra. Bāla priesteriem tas neizdevās, bet viņam gan, un pēc tā ķēniņš lika nozūmēt visus Bāla priesterus.
Kad par to uzzināja ķēniņa sieva Jezavela, tā lika Eliju nogalināt, un pravietis glābās bēgot uz dienvidiem – uz Sinaja tuksnesi. Izmocīts no bada un slāpēm, viņš jau gatavojās nāvei, bet tad to apmeklēja Tā Kunga eņģelis, deva tam pārtiku un norādīja ceļu uz alu Sinaja kalnā. Tur Tas Kungs runājis ar viņu: pavēlēja tam doties atpakaļ uz ziemeļiem, iesvētīt Damaskā jaunu Izraēlas ķēniņu, un par savu pēcteci izvēlēties Elizeju.
Nenomira, bet kā viesulis pacēlās augšup debesu ratos: "Elija brauca ar vētru uz debesīm" (II Ķēniņu grāmata, 2.nod., 11.).
Tuvāk par to šķirklī Elijas Nolaupīšana.
Aplūkojamie objekti.
Karmela kalns. Atrodas Izraēlā. Kaut kādā saistībā ar Eliju.
Saites.
Elijas Nolaupīšana.
Pravieši.
