Eljots, Tomass Stērns (1888.-1965.g.)
Thomas Stern Eliot.
Angļu dzejnieks, literatūras kritiķis.
Dzīvesgājums. Dzimis 1888.gada 26.septembrī.
Sācis publicēties 1915.gadā.
Agrīnā dzejā krājumi "Prufroks un citi novērojumi" (1917.g.), "Dzejoļi" (1920.g.), kuros kritizējis sabiedrību, ar groteskas, ironijas, vulgāras "ielas" leksikas izmantojumu vērsies pret romantisko dzejas stilu.
Daiļradē eklektiski apvienojis modernās un klasiskās literatūras tradīcijas.
Traģiskās I Pasaules kara atbalsis jaušamas poēmās "Neauglīgā zeme" (1922.g.) un "Iztukšotie cilvēki" (1925.g.).
Turpmākā daiļradē civilizācijas noliegumam nostatījis pretī kristietības ētiskos ideālus: dzejoļu krājumi "Pelnu trešdiena" (1930.g.), "Četri kvarteti" (1944.g.), dzejā sarakstītās lugas ""Slepkavība katedrālē" (1935.g.), "Ģimenes atkalapvienošanās" (1939.g.), "Kokteiļu vakars" (1950.g.), "Privātsekretārs" (1954.g.), "Pavecāks valstsvīrs" (1959.g.).
Literatūrkritiskos darbos akcentējis angļu XVII gs. autoru Dž.Draidena un Dž.Donna daiļrades nozīmīgumu XX gs.; vienpusīgi novērtējis Dž.G.Bairona romantisko dzeju, arī Dž.Miltona un V.Šekspīra daiļrades.
1948.gadā saņēmis Nobeļa prēmiju literatūrā.
Miris 1965.gada 4.janvārī.
T.S.Eljota lirika un estētiskie principi ietekmējuši XX gs. angļu dzejas attīstību.
Latviski T.S.Eljota dzejoļi un literatūrkritisko rakstu fragmenti kopš 1974.gada periodikā.
Saites.
Nobeļa prēmija.
Anglija.
