Ekvadoriešu māksla
Ekvadoras seno mākslu pārstāv statuetes, ģeometrisku ornamentu rotātas vāzes, akmens figūras un stēlas, zelta un sudraba izstrādājumi.
Līdz ar spāņu iekarotāju ienākšanu XVI gs. sāka būvēt pilsētas. Cēla spāņu renesanses stila baznīcas, kas XVII gs. papildināja ar greznu mauru dekoru.
XVIII gs. arhitektūrā dominēja baroka formas.
Ievērojami gleznotāji - P.Bedons, M.de Santjago, N.H.de Goribars, tēlnieki - indiāņi M.Čili (saukts par Kaspikaru) un G.Sangurima.
XIX-XX gs. arhitektūra sekoja vecajām tradīcijām.
Modernā arhitektūra sāka attīstīties XX gs. 50.gados.
Nacionālo tematiku XIX gs. glezniecībā aizsāka H.Pinto, turpināja K.Egass.
1904.gadā Kito tika nodibināta Nacionālā daiļo mākslu skola.
XX gs. 30.gados nacionāli savdabīgās mākslas iniciatori O.Gvajasamins, E.Kingmans, D.Paradess, G.Galesio veidoja ekspresīvas formas darbus, galvenokārt ainas no indiāņu un nēģeru dzīves, ar sociālu ievirzi, kuros liela folkloras ietekme.
Reālistiskos principus tēlniecībā attīstīja H.Andrade Moskoso.
Saites.
Ekvadora.
