Epīras valsts (1204.-1337.g.)
Valsts Balkānu rieteņos, kas izveidojās 1204.gadā Bizantijas sabrukuma rezultātā.
Galvaspilsēta - Arta.
Etniskais sastāvs - grieķi, albāņi, slāvi, vlahi.
Vēsture. Krusta kara rezultātā venēciešu sakūdīti krustneši ieņēma Konstantinopoli, kā rezultātā sabruka Bizantijas imperija. Tobrīd Bizantijas imperatora Aleksija III Angela radinieks Mihails Angels Duka (1204.-1215.g.).
Dažos apgabalos zemes īpašnieki pārsvarā bija brīvie zemnieki, citos - feodālie zemes īpašumi. albāņiem un vlahiem bija saglabājušās cilšu-dzimtu attiecības.
Centrālā valsts vara bija vāja, tā dalījās daudzās tēmās. Dažkārt kāda persona apvienoja vairākas tēmas, un tādas apvienības bija gandrīz neatkarīgas kņazistes. Neatkarību baudīja arī teritorijas, ko valsts vadītāji izdalīja saviem radiniekiem.
Mihails Angels Duka (1204.-1215.g.). Nodibināja Epīras valsti.
Teodors Angels (1215.-1230.g.). 1224.gadā atkaroja Latīņu valstij Salonikus, padarīja to par galvaspilsētu. Sevi pasludināja par imperatoru. 1230.gadā viņa karaspēku sagrāva bulgāri kaujā pie Klokotnicas.
Manuils Angels (1230.-ap 1237.g.). Sadalīja valsti, sev atstājot daļu ar Salonikiem, bet Mihailam II Angelam - Epīru. Abas valstis pārstāja spēlēt nozīmīgu lomu norisēs Balkānos.
1246.gadā Salonikus iekaroja Nīkejas impērijas imperators Joans III, 1252.gadā viņš piespieda Epīras ķēniņu atzīt sevi par viņa vasali.
1337.gadā Epīras valsti Androniks III Paleologs pievienota Bizantijas impērijai, kas tika atjaunota 1261.gadā.
Saites.
Bizantijas impērija.
Epīra.
