Edfas piramīda
Netālu no Edfas atraktā pakāpienu piramīda bija viena no septiņām identiskajām piramīdām, kas celtas apmēram vienā laikā seno provinču (nomu) centros Ēģiptes dienvidos - Seila Faijumā, Zaviet el Meitinā, Abīdā, Nagādā, Hierakonopolē, un Elefantīnā, netālu no Asuānas. Neliela 4600 gadu sena pakāpjveida piramīda pie Edfas senpilsētas, par kuras eksistenci zināms kopš 1984.gada.
Atrašanās vieta. Piramīdas drupas izvietojušās 5 kilometru attālumā dienvidos no Edfas, pie Nagaelgoneimas (Naga el Goneima) ciemata Nīlas rietumu krastā.
Atklāšana un izpēte. Arheologiem zināma kopš 1984.gada.
Pirmie izrakumi šeit sākās 2010.gadā, kad Čikāgas universitātes arheologa Gregorija Maro (Marouard) vadītā komanda tur sāka izrakumus. Amerikāņu arheologiem, lai tiktu līdz piramīdai, nācās norakt biezo, gadsimtu ritumā uzkrājušos smilšu slāni, kā arī novākt mūsdienu atkritumus un izlaupīto bloku atliekas. Tā nemaz neizskatījās līdzīga piramīdai, sacīja Maro. Tuvējā ciemata iedzīvotāji pieminekli pat uzskatīja par kāda vietējā musulmaņu svētā kapenēm. Tomēr, kad arheologi attīrīja būvi, viņi atklāja senu piramīdu.
Arheologi vēl atrakuši akmens struktūras pamatni, kura bija uzcelta pretī piramīdas austrumu malai - iespējams, kādas kulta celtnes paliekas. Vairāk nekā 60 procenti trauku lausku nāca no tā paša rajona - iespējams, pierādījums pārtikas ziedojumiem, kas tur senatnē atstāti, godinot ķēniņu - dzīvo dievu.
Valdnieka kulta vajadzībām 7 piramīdas izmantotas īsu laiku. Arheologi konstatēja, ka Edfas piramīda pamesta 50 gadus pēc tās celtniecības. IV dinastijas otrā faraona Hufa (Heopsa) valdīšanas (2558.-2532.g.pmē. / 2551.-2528.g.pmē.) laikā ziedojumi uz turieni vairs netika nesti. Faraons Hufs Ēģiptes dienvidu provincēs jutās politiski stabili, tāpēc viņš neredzēja jēgu tālāk atbalstīt kulta darbības mazajās "provinču" piramīdās, vai šim nolūkam celt jaunas. Tā vietā viņš visus resursus novirzīja uz valsts ziemeļiem, kur tika uzsākti Gīzas Lielas piramīdas celtniecības darbi.
Apraksts. 4600 gadu veca. Arheologi nezina, kurš tieši faraons uzcēla Edfas piramīdu. Ticamākie kandidāti uz piramīdas celtnieka godu ir III dinastijas faraons Huns (2637.-2613.g.pmē. / 2599.-2575.g.pmē.) un viņa dēls faraons Snefers (2613.-2589.g.pmē. / 2575.-2551.g.pmē.), kurš aizsāka IV faraonu dinastiju. Tā kā nav īstas skaidrības ar faraonu valdīšanas gadiem, tad arī piramīdas vecuma datējums ir aptuvens. Tik daudz zināms, ka tā uzcelta dažas desmitgades pirms Gīzas Lielās piramīdas celtniecības sākuma.
Trīspakāpju, uzbūvēta slējās 13 m augstumā. Taču, gadsimtiem ritot, piramīdas bloki izmantoti citu būvju celtniecībā. Arī erozijas procesi darīja savu. Rezultāta piramīdas augstums samazinājās, un tagad tā ir tikai 5 metrus augsta.
Piramīda bija būvēta no smilšakmens blokiem un māla javas. Serdes bloki pacēlās vertikāli ar divām, viens uz otra novietotām bloku kārtām ārpusē, tā veidojot piramīdas trīs pakāpienu formu.
Stila ziņā, tikai izmēros mazāka, Edfas piramīda bija līdzīga slavenajai Džosera piramīdai. Tehnika ir gandrīz tāda pati, kas izmantota, ceļot Maidumas piramīdu. Sākumā tā celta kā pakāpienu piramīda, bet pabeigta gandrīz kā īsta, pareizas ģeometriskas formas piramīda. Piramīdas uzbūve pati par sevi atspoguļo patiesu meistarību bloku konstrukcijā, sevišķi nozīmīgāko bloku salikumā, norāda Maro. Viņš atzīmē, ka mazā trīs pakāpienu piramīda uzcelta uz pamatklints. Akmeņlauztuves, kur tika iegūts smilšakmens, no kā izkala blokus, atklātas 2011.gadā un no piramīdas atrodas tikai kādus 800 metrus uz ziemeļiem.
Edfas piramīda ir viena no septiņām povinču centru piramīdām. Nav zināms, ar kādu nolūku šīs septiņas piramīdas tika celtas. Tām nav iekšējo kambaru un arheologi ir pārliecināti, ka tās noteikti nebija paredzētas arī kā kapenes. Visas šīs piramīdas, ieskaitot nesen pie Edfas atklāto, izmēros ir vienādas - 18,4 x 18,8 m. Piramīdu līdzība viena otrai patiešām ir pārsteidzoša, un tas noteikti liecina par kopēju plānu, secina Gregorijs Maro.
Čikāgas universitātes arheologu komanda par mazo piramīdu izmantošanas mērķiem piedāvā divas interesantas versijas:
- Edfas piramīda un sešas tās līdzinieces bija valdnieka varas un spēka simboli. Faraons valdīja no Memfisas, netālu no mūsdienu Kairas. Šie mākslīgi veidotie akmens "kalni" kalpoja kā atgādinājums provinču iedzīvotājiem par to, kurš patiešām valda par viņu dzīvēm, un, ka Ēģipte politiski ir vienota valsts;
- "provinču" piramīdas bija kulta vietas, kur senēģiptieši pielūdza faraonu, jo uzskatīja viņu par dzīvo dievu.
Atradumi.
Hieroglifi un apbedījumi. Atsedzot piramīdu, arheologi tās lejasdaļā atklāja hieroglifus no vēlāka perioda. Uz piramīdas arējās virsmas bija iegravēti hieroglifi, kas attēloja grāmatu rullīšus, sēdošu cilvēku, četrkājainu dzīvnieku, niedru lapas un putnu. Hieroglifu uzraksti bija veltīti zīdaiņiem un bērniem, kuri apglabāti pie piramīdas pamatnes. Apbedījumi tika atrasti tieši zem uzrakstiem.
Pieminekļa aizsardzība. Gan no laika zoba, gan no cilvēku darbībām 4600 gadu laikā cietusī piramīda, joprojām ir apdraudēta. To apdraud gan tuvējā ciemata, gan mūsdienu kapsētas paplašināšanās. Amerikāņu arheologi apkārt nelielās piramīdas drupām uzcēluši ķieģeļu sienu. Siena ir tikai vienu metru augsta un, protams, nespētu nevienu vandāli aizkavēt, taču tā atgādina, ka senā piramīda ir tā vērta, lai par tās aizsardzību rūpētos Ēģiptes valdība.
Raksti.
Netālu no Edfas arheologi atrok 4600 gadu vecu pakāpienu piramīdu.
Saites.
Senēģiptiešu piramīdas.
Edfa.
