Aliens

Dzīvnieku sakropļošanas

„Es nejāšu pieguļā,
Man vienreiz piegriezās.
Zirgus zaga vilki, lāči,
NLO vēl uzradās.”
        /Ufo & Fredis, „Nežēlīgās tautasdziesmas”/

Anglosakšu literatūrā šī parādība apzīmēta ar terminu - animal mutilations.

Problēmas formulējums. Visā pasaulē ganībās laiku pa laikam tiek atrasti drausmīgi sakropļoti dzīvnieki (galvenokārt mājdzīvnieki). Sakropļoti dzīvnieki atrasti ASV, Dienvidamerikā, Austrālijā, Eiropā un Japānā.
Pētījumu rezultāti ir sensacionāli. Tie liecina, ka dzīvniekiem ar supermoderniem instrumentiem izgriezti iekšējie orgāni, daudzos gadījumos ķirurģiski precīzi atdalītas veselas ķermeņa daļas, no līķiem nezināmā veidā ekstrahētas (izsūknētas) visas asinis. Dzīvnieku sakropļojumi izdarīti ar lāzera precizitāti. Tā kā šos gadījumus nav iespējams saistīt ar sektantu (sātanistu) darbībām. Eksperti atzīst, ka šeit izmantoti instrumenti, kas Zemes iedzīvotāju rīcībā varētu būt tikai nākotnē. Te nav iespējams cits izskaidrojums, ka vien tas, ka slepkavas ir citplanētieši. Indiāņu cilts čeroki par dzīvnieku sakropļošanas gadījumiem saka: „To dara zvaigžņu cilvēki!’’
Dr.Johanns Fībags darbā „Citi” raksta: „Tā sauktās "dzīvnieku sakropļošanas" jeb animal mutilations ir īpašs aspekts mūsdienu NLO pētījumos. Nereti sakarā ar neidentificēto lidojošo objektu nolaišanos attiecīgajā apvidū vēlāk tiek atrasti sakropļoti dzīvnieku ķermeņi. Šie ievainojumi, kuri izraisījuši nāvi, parasti izdarīti mājdzīvniekiem, it īpaši govīm un zirgiem. Taču atrasti arī kaķi, jenoti, oposumi un citi sīki dzīvnieki - bieži vien pilnīgi bez asinīm un ar savādām griezuma brūcēm. Īpatnēji ir arī paši griezumi - tie ir ārkārtīgi plāni un taisni, izskatās, ka tie izdarīti vairāk nekā 120 grādu augstā temperatūrā, turklāt ļoti ātri.” Jautājums: kāpēc atnācēji veic tik šausmīgas dzīvnieku eksekūcijas?
Vēsturiski pirmās ziņas par dīvainajām dzīvnieku sakropļošanām sniedzis XVII gs. skotu garīdznieks Roberts Kirks. Viņs savā grāmatā aprakstījis pārdabiskus fenomenus, kas dikti līdzinās šodienas stāstiem par NLO un Atnācējiem. Turpat sniegti stāstījumi arī par dīvainajām radībām, kas nogalina un sakropļo dzīvniekus.

Čārlza Hoja Forta (1874.-1932.g.) pētījumi. Viņš bija unikāls pētnieks-autodidakts. Jau agrā jaunībā interesējies par dabaszinātnēm, bet nekad nav mēģinājis tās studēt. Viņš nav uzticējies akadēmiskajai zinātnei: tā viņam vienmēr šķita aizdomīga. Fortam bija aizdomas, ka akadēmiskā zinātne nepatīkamos faktus, kuri nebija saskaņojami ar pieņemtajām teorijām, kas tika mācītas pasaules universitātes, noklusē, slēpj. Savai pirmajai grāmatai, kura tika izdota 1919.gadā Forts deva nosaukumu „Nolādēto grāmata.” Tās ievadā Čārlzs Hojs Forts raksta: „Nolādēto procesija. Ar to es domāju izstumtos. Mēs skatīsim procesiju, kurā savirknēti fakti, kas izslēgti no zinātnes.”
Viņš bija pirmais, kas intensīvi pētīja lopu sakropļošanas gadījumus, ka arī citplanētiešu ierašanos uz Zemes. 1919.gadā viņš tai paša grāmatā raksta: „Citu pasauļu iedzīvotāji ir ieradušies - vieni vai lielā skaitā, gadījuma pēc vai regulāri, medībās...”
Par lopu sakropļošanas gadījumiem Forts vietējos laikrakstos atrada neskaitāmus ziņojumus, kuri zinātnes aprindās neizraisīja nekādu reakciju.
Šos gadījumus Čārlzs Hojs Forts aprakstīja savās grāmatās „Skaties!” (1931.g.) un „Savvaļas talanti."
Viņa savāktais materiāls liecina, kā sakropļoti dzīvnieki atrasti jau XIX gs. sākumā.

XIX gadsimts. Forts raksta:” 1810.gada maijā kaut kas parādījās pie Ennerdeilas, Anglijas un Skotijas robežas tuvumā un nogalināja aitas, reizēm septiņas vai astoņas vienā naktī, nogalināja tās, taču nevis aprija, bet izsūca tām asinis."
1883.gada 15.septembrī Austrālijas laikraksts Adelaide Observer rakstīja, ka misters Hods no Adelaides Brangkrīkas upes krastā uzgājis „cūkai līdzīga dzīvnieka rumpi bez galvas.”
1897.gada 19.aprīlī fermeris Aleksandrs Hemiltons kopā ar savu dēlu Voltu un kādu fermas strādnieku esot redzējis, kā „milzīgs gaisa kuģis” Jeitsenteras tuvumā Kanzasā ASV nolaidies lopu ganībās un paņēmis teļu. Vēlāk ganībās tika atrasta dzīvnieka āda.

XX gadsimts. Forts ziņo, ka 1903.gada 2.februāri Railijā Steforšīra Anglijā, tika „uzšķērsts” tīrasiņu jājamzirgs. Sakropļošanas gadījumi šeit turpinājās līdz 27.augustam; sakropļoti galvenokārt tika zirgi, govis un aitas.
1905.gada beigās „kaut kas” (NLO?) parādījās Badmintonā Anglijā. Šis „Kaut kas” nogalināja neskaitāmas aitas. Glosteršīras policijas iecirkņa policists seržants Kārters sacīja: „Es pats redzēju divus beigtus dzīvniekus un varu pilnīgi noteikti sacīt, ka to nav izdarījis suns. Suņi nav vampīri, kas aitām izsūc asinis un neaiztiek gaļu.”
1907.gada 22.augustā Railijā Anglijā, tika sakropļots un nogalināts zirgs. Izmeklēšanai neizdevās noskaidrot, kas sakropļojis dzīvnieku.
Forts raksta, ka 1925.gadā Āfrikā izcēlās kaut kāda epidēmija. Laikraksts London Daily Mail 1925.gada 18.maijā rakstīja: „Kenijā fermās notikuši daudzi aitu uzšķēršanas un lopu sakropļošanas gadījumi.”
Laikā 1960.-1963.gadam Alabamā tika atrasti beigti dzīvnieki - vāveres, mūļi un govis. Neviens nevarēja pateikt, kāpēc un kā dzīvnieki nobeigušies. Visiem dzīvniekiem bija brūces, savādi griezumi, netika atrastas nekādas asiņu pēdas. Vietējie iedzīvotāji šos dzīvnieku sakropļošanas gadījumus saistīja ar NLO. Tais gados visai bieži novēroti „sudrabaini diski,” kas lidoja ļoti zemu, reizēm skardami pat koku galotnes.

Gadījums ar ķēvi Lēdiju. 1967.gada 9.septembrī netālu no Alamosas fermeris Berls Luīss atrada savu trīs gadus veco ķēvi (kumeļu?), vārdā Lēdija. Dzīvnieks bija drausmīgi sakropļots. Galva bija „apstrādāta’’ baismīgā veidā. Gaļa un muskuļi bija rūpīgi nogriezti. Ķēvei bija izņemtas smadzenes, mugurkauls un iekšējie orgāni. Līķī pilnīgi trūka asiņu. Dabisks izskaidrojums šim slaktiņam nav iespējams.
Apmēram 10 m attālumā no sakropļotās Lēdijas līķa zemē bija aplis, kuru veidoja astoņi caurumi, katrs 10 cm diametrā un 10 cm dziļš. Tika konstatētas radiācijas pēdas. Var domāt, ka te bija nolaidies NLO. Bez tam 87 gadu vecā B.Luīsa māmiņa apgalvoja, ka naktī virs viņu rančo pārlidojis "liels objekts."
Izmeklēšana. Gadījumu ar ķēvi Lēdiju izmeklēja patologs un hematologs profesors Dr.Džons Oltšūlers (no Kolorado universitātes Denverā). „Ķermenis bija atvērts ar tīru garenisku griezumu no kakla līdz krūškurvja sākumam. Gaļa griezuma vietās bija tumšāka. Āda ap ārējām malām bija cieta it kā būtu griezta ar lāzeru (1967.gadā lāzerķirurģija medicīnā vēl nebija ieviesta un zināma). Visdīvainākais bija tas, ka nebija nekādu asins pēdu. Nedz uz dzīvnieka, nedz zemē. Turklāt bija izņemti iekšējie orgāni, sirds, plaušas un vairogdziedzeris. Dzīvnieka krūškurvis bija pilnīgi tukšs un viscaur sauss. Īstenībā pilnīgi neiespējami!”
Pats Dr.Oltšūlers bija pārsteigts par savu pētījumu rezultātiem. Viņš nevarēja atrast „dabisku” izskaidrojumu. Ārsts policijas ierēdņiem izteicās, ka viņaprāt sakropļotajai ķēvei ir saistība ar NLO. Viņš lūdza policijas ierēdņiem ziņojumos neminēt viņa vārdu. Lūgums tika izpildīts. Saprotams, ka profesors baidījās par savu profesionālo reputāciju. Tagad Dr.Oltšūlers atzīst, ka viņš uzskata, ka dzīvnieku sakropļošanu veic citplanētieši.
Publikācijas presē. Vietējais laikraksts The Pueblo Chieftain 1967.gada 7.oktobrī publicēja rakstu par gadījumu ar ķēvi Lēdiju. Raksta virsraksts bija „Beigtā zirga noslēpums pārsteidz NLO piekritējus.” Informācija par šo baismo notikumu izplatījās pasaulē. Ķēve Lēdija pārtapa par ērzeli Snipiju. Šī kļūda atkārtojās daudzos citos izdevumos. Ķēves Lēdijas gadījums izraisīja dedzīgas diskusijas.
Diskusijas. Lēdijas gadījums neatstāja vienaldzīgas abas nometnes - NLO piekritējus un skeptiķus. NLO piekritēji reaģēja ar sašutumu - tie nevarēja būt citplanētieši, viņi tādas asiņainas lietas nekad nedarītu. Viņi citplanētiešus uzskatīja par svētajiem, gaismas tēliem līdzīgām būtnēm, teju vai par eņģeļiem.
Savukārt NLO skeptiķi, kuri ar reliģisku fanātismu noliedz citplanētiešu ierašanos uz Zemes, sameklēja „dabisku” izskaidrojumu.
Skeptiķu skaidrojums. Tie bijuši ļauni cilvēki, nevis citplanētieši. Ļaundari kaut kādā veidā, neatstājot pēdas, transportējuši uz ganībām, kur viena mierā ganījusies ķēve Lēdija, dažādus piederumus: milzīgu ar skābi pildītu kublu, lielu trijkāji, spēcīgu trīsi un ķirurģiskos instrumentus.
Ļaundari noķēruši zirgu, sasējuši, turklāt (zili brīnumi!) zirgs nav pretojies, un ar trīsi uzvilkuši to virs kubla. Tad nelieši ar ķirurģiskajiem instrumentiem uzšķērduši ķēvei kaklu un notecinājuši asinis kublā. Pēc tam viņi ar trīsi zirgu iegremdējuši skābes kublā. Tur vietām atdalījusies gaļa no kauliem. To, kas bija palicis pāri, izvilkuši no skābes, nolikuši briesmīgi sakropļoto ķēves līķi zemē (neizlaistot ne piliena skābes!) un, savākuši savus piederumus, aizbrauca, neatstājot nekādas pēdas.
Vai nav lielisks izskaidrojums! Tikai tas neliekās pārāk ticams, lai to ņemtu par pilnu. Kaut vai tāpēc, ka ķēve minētas procedūras nebūtu varējusi pārciest neizrādot ārkārtīgu pretestību. Taču uz to nebija ne mazāko norāžu.
Tāpat skeptiķi ignorē arī to, ka šeit droši vien izmantota lāzertehnoloģija, ar kuru ķēvei izdarīti griezumi. 1967.gadā uz Zemes tāda līmeņa lāzerķirurģijas vēl nebija. To sāka pielietot tikai 70.gadu beigās un 80.gadu sākumā. Tātad vairāk nekā desmit gadus pēc Lēdijas briesmīgās nāves. Šajā izskaidrojumā ne ar pušplēstu vārdiņu nav pieminēti radioaktivitātes mērījumi, kas tika izdarīti vietā, kur tika atrasts Lēdijas sakropļotais ķermenis.
Žurnālists un rakstnieks Viktors Farkašs raksta: „Ņemot vērā šādus secinājumus, ir kaut kā vieglāk ticēt vampīriem vai svešajiem. Lai nu kā, bet atkal un atkal kāds uzbrūk mūsu planētas dzīvniekiem. Bet mēs bijām pārliecināti, ka tas ir mūsu monopols - pc patikas izrīkoties ar visu dzīvo. Acīmredzot tie bijuši maldi. Ir daudz ziņojumu par dzīvnieku slaktiņiem, par kuriem cilvēks izņēmuma veidā nav atbildīgs.”
Te nav iespējams cits skaidrojums - slakteri nākuši no Visuma.
1967.gada novembra sākumā divi jauni cilvēki - Terijs Gudmērfijs un Stīvens Grekstons, brauca ar mašīnu pa maģistrāli Nr.17 un bija jau ārpus Livingstonas, Ontārio provincē, kad viņi ieraudzīja NLO. „Tas kvēloja oranžā krāsā un planēja lejup ceļa virzienā. Tas bija apaļš, apmēram 30 m diametrā.” Vīrieši izbijās, kad NLO apstājās aptuveni tikai 30 m augstumā virs viņu automašīnas. Jaunie vīrieši metās bēgt, krietni vien pārsniedzot atļauto ātrumu. Tuvākajā policijas iecirknī abi paziņojuši par notikušo.
Kad Ontārio policijas iecirkņa policisti bija ieradušies notikuma vietā, NLO jau bija prom. Policisti sajuta nepatīkamu, gandrīz kodīgu sēra smaku. Viņi atrada divus zirgus, kuriem bija bīstamas griezuma brūces, viņi bija vēl dzīvi. Zirgi piederēja fermerim Lornam Volgemūtam. Nākošajās dienās atrada vēl vairākus ievainotus zirgus. Jājamzirgam Fērijam bija garš, precīzs griezums kaklā. Kas to bija izdarījis? Citplanētieši? Kurš gan cits?
1974.gada decembrī Els Medsens mazā sporta lidmašīnā lidoja pāri pļavām un laukiem Mīkeras apgabalā Minesotas pavalstī ASV. Pēkšņi pilots ieraudzīja kaut ko savādu. Baltājā sniegā bija apaļi zaļi laukumi. Tie bija atsevišķi vai grupās, it kā skaistos ornamentos. Apļi izskatījās tā, it kā tur būtu nolaidušies apaļi lidojoši objekti. Vienā no šiem apļiem gulēja beigta, sakropļota govs. Govij bija izgrieztas acis, nogriezta kreisā auss, izgriezta mēle un gabals lūpas. Sniegs ap apļiem bija balts un neskarts, mirdzošs saules gaismā. Nebija redzams nekas. Nekādu pēdu nospiedumu!
Dzīvnieku slepkavas bija ieradušies pa gaisu. Kas viņi bija? Citplanētieši, kuri ar savu NLO izveidoja apļus sniegā? Šis izskaidrojums šķiet ticamāks par skeptiķu „dabiskajiem” izskaidrojumiem.

„Lielā māmuļa.” Tas sākās 1976.gada novembrī un turpinājās līdz 1977.gada pavasarim. Šajā laika posmā Stērlingas Kolorado pavalstī un tās apkaimē iedzīvotāji NLO redzēja tik bieži, ka daudzi pat vairs nepacēla acis pret debesīm, kad tur atkal lidinājās neidentificēti objekti. Atkal un atkal parādījās milzīgs NLO, tik liels kā futbola laukums, no kura startēja neskaitāmi mazāki NLO, kuri tuvojās Zemei un atkal atgriezās lielajā kosmosa kuģī. To redzēja tūkstošiem cilvēku. NLO, kuru vietējie iedzīvotāji mīļi sauca par „Lielo māmuļu” nereti demonstrēja neparastus manevrus. Tas bija fiksēts pat radaru ekrānos. Milzu NLO ar saviem pavadoņiem parādījās gandrīz katru nakti.
Šo gaisa izrāžu skaistumu nenovērtēja vienīgi vietējie fermeri. Viņi bija pārliecināti, ka NLO vainojami dzīvnieku sakropļošanas gadījumos, kuri viņu apvidu piemeklēja gluži kā ļauna sērga. Daudzi fermeri bija pārliecināti, ka „Lielā māmuļa” ir milzīgs kosmosa kuģis, no kura atdalās mazāki lidaparāti. Tajos nolaižas būtnes no Visuma. Šīs būtnes nokauj fermeru lopus.
Šai fermeru pārliecībai bija stingrs pamats. Dažu nedēļu laikā fermeri ganībās atraduši 72 beigtus lopus. Neviens nevarēja pateikt, kā dzīvnieki nogalināti. Beigtie dzīvnieki gandrīz vienmēr bija bez asinīm. Fermeri nespēja saprast, kā no dzīvniekiem ir iespējams izsūknēt asinis, neatstājot nekādas pēdas. Viņi nevarēja pateikt, kas ar asinīm noticis.
Neviens nezināja, kā dzīvniekiem radušās drausmīgās brūces. Tās nevarēja radīt nedz plēsīgi zvēri, nedz perversi vai jukuši dzīvnieku mocītāji. Tas nu fermeriem bija pilnīgi skaidrs. Dzīvnieku brūces bija ķirurģiski precīzas. Prasmīgi ķirurģi bija nogriezuši dažādas ķermeņa daļas. Reizēm bija izgriezti iekšējie orgāni, reizēm - dzimumorgāni, tesmenis, acis, mēle, arī zarnu daļas. Dažreiz gaļa bija rūpīgi notīrīta no kauliem. Tas bija izdarīts ar augstākas tehnoloģijas instrumentiem.
Neviena no šiem gadījumiem netika manītas pat niecīgākās asins pēdas, lai gan ar tādām milzīgām, šausmīgām brūcēm lopiem vajadzēja burtiski slīkt savās asinīs. Fermeriem bija skaidrs, kas vainojams briesmīgajās dzīvnieku eksekūcijās. "Tie bija Džeki uzšķērdēji no Visuma!” - fermeri uzskatīja. „To varēja izdarīt tikai būtnes no NLO!”
Fermeru viedoklim piekrīt šerifs Lū Džirodo, kurš apgabala prokurora uzdevumā izmeklēja nežēlīgos dzīvnieku sakropļošanas gadījumus: „Patiesi, ir ļoti ticams, ka šais notikumos ar dzīvniekiem vainojami radījumi no Visuma!”
Visos gadījumos, netālu no vietām, kur uzgāja sakropļotos dzīvniekus, bija manīti mīklaini apaļi, dažus centimetrus dziļi iespiedumi zemē. Iespējams, ka te nolaidušies objekti, kas ar stīvām kājām (metāla) balstījušies uz plāksnēm. Tas ir visai ticams šo apaļo iespiedumu zemē rašanās izskaidrojums.
Aculiecinieku izteikumi. Divi fermas strādnieki pastāstīja par baismo sastapšanos ar NLO. Viņu fermā dienvidrietumos no Stērlingas lielopi nogalināti baisā veidā. Cilvēki stāvēja sardzē visu nakti, arī pie fermas noliktavas.
Ap pulksten četriem no rīta parādījās NLO. Tas spoži staroja. Visa apkārtne piepildījās ar baisu gaismu. Parādījās trīs būtnes, kuras aculiecinieki aprakstīja kā cilvēkveidīgas, taču tās neesot kustējušās kā cilvēki. „Viņi negāja un neskrēja, viņi planēja virs zemes.”
Kad ieradās policija, būtnes un NLO bija prom.
Rančo īpašnieks Pets Makgairs un viņa brālēns Marks Mērfijs piedzīvoja baisu sastapšanos ar „Lielo māmuļu.” Viņi bija izgājuši nakts medībās, kad savu ieroču optiskajos tēmēkļos aptuveni 3 km attālumā pamanīja milzīgu lidojošu objektu. NLO planēja zemā lidojumā slīpi pār kalna kori, gandrīz skardams zemi. Pēc abu aculiecinieku stāstītā, sarkanas, dzeltenas, zilas un baltas gaismas rotējušas gan objekta virspusē, gan tā apakšpusē.
Pets Makgairs: „Tas planēja virs aploka, kur atradās govs ar teļu. Vispirms mēs sadzirdējām dzīvnieku maušanu un baurošanu, kas pārauga baiļpilnos izmisīgos brēcienos. Tad pēkšņi viss kļuva baisi, pat rēgaini kluss. Kad mēs pēc vairākām stundām aploku apskatījām, tur bija tikai teļš. Govs bija pazudusi bez pēdām.”
Izmeklēšana. Apgabala prokurora uzdevumā nežēlīgos lopu sakropļošanas gadījumus Stērlingas apkārtnē izmeklēja šerifs Lū Džirodo. Viņa viedoklis: „Kas ir atbildīgs par šiem dzīvnieku sakropļošanas gadījumiem? Pilnīgi iespējams, ka būtnes, kas nākušas nevis no mūsu Zemes, bet no Visuma!”
Šo lietu izmeklēja arī policijas ierēdnis Kīts Volfertons no Greitfolsas šerifa biroja Montānā. Kīts Volfertons: „Mums radara ekrānā ir skaidrs attēls. „Lielā māmuļa” nopeilēta 7000 m augstumā. Trīsarpus sekundēs objekts pacēlās vēl par 8000 m.” Tas nav pa spēkam nevienam no zināmajiem Zemes lidaparātiem.
Šerifs Tekss Greivss no Stērlingas atzīst NLO saistību ar lopu sakropļošanas gadījumiem: „Tas ir pilnīgi iespējams!’’ Policists izmeklēšanas gaitā redzējis simtiem sakropļotu dzīvnieku. „Dzīvnieki nogalināti tādā veidā, ka tas nav aprakstāms. Vēl tagad mani naktīs moka murgi!’’
Vienmēr notikuma vietā tika novērota „Lielā māmuļa’’ ar tās pavadoņiem.
Tekss Greivss, ikreiz, kad parādījās „Lielā māmuļa," kāpa savā sporta lidmašīnā un mēģināja milzīgajam lidojošajam objektam piekļūt tuvāk. „Taču Velti! Tas vienmēr ieturēja distanci! Nekad man neizdevās tam piekļūt tuvāk par piecām jūdzēm!’’
1980.gadā Mailemas apgabalā Teksasas pavalstī, kāds fermeris novēroja, kā divas „mazas būtnes nesa prom teļu.” Savādās būtnes bija aptuveni 1,50 līdz 1,60 m lielas, ar slīpām acīm. Liecinieks pārbijās un aizbēga. Pēc trim dienām viņš kopā ar sievu un dēlu atgriezās notikuma vietā. Tur viņi atrada briesmīgi sakropļotu teļu. Nagi bija ķirurģiski precīzi atdalīti, tāpat arī galvaskausa kauli. Teļam bija novilkta āda un izņemtas ribas. Novilktā āda bija izgriezta uz āru un perversi kārtīgi salocīta tā gulēja līdzās beigtajam teļam.
1980.gadā amerikāņu kinematogrāfiste Linda Moltona Hoja, kas ar entuziasmu metās pētīt šo problēmu, laida klajā attiecīgas tēmas dokumentālo filmu "Savādā raža." Sākotnēji viņa uzskatīja, ka vainojama valdība (kaut kāda veida infekcijas kontrole?!), tomēr tagad vairāk sliecas domāt par citplanētiešiem.
1980.gada maijā Mirna Hensena ar piecus gadus veco dēlu brauca mašīnā. Viņi jau tuvojās Kimeronai Ņūmeksikās pavalstī, kad sieviete sānis no ceļa ieraudzīja „divas būtnes.” Balti ģērbtās būtnes kaut ko darīja govij, kura sāpēs šausmīgi mauroja. Hensena kundze apturējusi mašīnu, sadusmota uzsauca būtnēm, lai liekot govi mierā. Labāk viņa to nebūtu darījusi, bet vienā mierā turpinājusi braucienu. Tālākais izvērtās par baisu piedzīvojumu pašai sievietei un viņas dēlam. Negaidīti debesīs parādījās divi „milzīgi spoži apgaismoti NLO, tieši virs automašīnas.” To, kas notika pēc tam, Mirna Hensena centās izmest no atmiņas, mēģināja aizmirst. Vienīgi hipnozes laikā viņa spēja aprakstīt, to, kas bija ar viņu noticis.
Citplanētieši sievieti un viņas dēlu nogādājuši kosmosa kuģī. Tur mazās pelēkas būtnes sievietei izdarīja nepatīkamu, sāpīgu maksts izmeklēšanu. Kāda telpā kosmosa kuģī Hensena redzēja cilvēkam līdzīgu būtni, kas atradās lielā, ar sarkanīgu šķidrumu pildītā tvertnē.
Mirnu Hensenu hipnozes seansā izjautāja Dr.Leo Sprinkls. Viņa rezumējums: „Mazās būtnes ar baismajām tumšajām acīm Hensenas kundzi medicīniski izmeklēja. Tās iztaustīja visu viņas ķermeni, it īpaši vēderu. Mutei tās veltīja sevišķi lielu uzmanību. Un tās no olvadiem izņēma vairākas olšūnas. Beidzot svešie izdarīja secinājumu, ka Mirna Hensena esot vēl „par jaunu,” taču nepaskaidroja, kas ar to domāts.”
Mirnas Hensenas dēls notikušo kosmosa kuģī atcerējās bez hipnozes. Zēns stāstījis, ka svešie viņam likuši saprast, ka viņu nolūks esot kontrolēt visu pasauli.
1983.gada jūlijā Mauntvertona Misuri ASV, Rons un Pola Votsoni pēc darba pilnas dienas atpūtās savas mājas verandā. Diena bija bijusi karsta un viss liecināja par to, ka tuvojās negaiss. Jau bija redzami rūsgani uzplaiksnījumi, bet tas fermerus nemaz nepārsteidza. Taču kaut kas fermerus tomēr darīja nemierīgus. Kaut kas viņiem šķita ne tā kā vajadzētu. No vienas puses, uzliesmojumi bija ļoti tuvu, ļoti spilgti. Votsoniem likās, ka zibens iespēris pavisam netālu no viņu fermas. No otras puses, bija jābūt dzirdamiem pērkona grāvieniem. Taču nekas nebija dzirdams, pat ne mazākais troksnītis.
Rons un Pola kļuva arvien nervozāki. Viņi no mājas paņēma tālskati (binokli?) un nopētīja pļavas un laukus tuvākajā apkārtnē. Kaimiņu ganībās otrā pusē ceļam, kas veda uz Votsonu mājām, abi tālskatī redzēja dīvainu un biedējušu ainu. Rons un Pola redzēja divas „mazas būtnes sudrabaini mirdzošos tērpos.” Būtnes stāvēja blakus govij, kas gulēja zemē. Būtnes „aptaustīja” lopu ar „savādām kustībām.” Votsoni ievēroja, ka govs vēl bija dzīva, viņa elpoja, taču tā nespēja pakustēties, it kā būtu paralizēta. Tad notika kaut kas neticams. Pēkšņi „govs kopā ar mazajām būtnēm” pacēlās gaisā kāda sfēriska objekta virzienā, kas sudrabaini mirdzošs atradās pļavas malā.
Rons Votsons: „Mēs jau sākumā nemaz nepamanījām lidaparātu, jo tā virsma atstaroja zāli, krūmus, kokus un debesis kā spogulis.” Sudrabainajā objektā bija redzama atvere. Mazās būtnes kopā ar govi lidoja šo durvju virzienā, tās planēja gaisā un pazuda durvīs. Pēc dažām sekundēm NLO vairs nebija redzams.
Votsoniem redzētais šķita nereāls, viņi gandrīz sāka šaubīties par piedzīvotā patiesumu. Taču vēlāk viņi no kaimiņa uzzināja, ka viena no viņa govīm bez pēdām pazudusi no ganībām. Tad Rons ar Polu gribēja kaimiņam izstāstīt to, ko viņi bija redzējuši, taču kaimiņš par to negribēja neko dzirdēt. Viņš viņus pārtrauca pusvārdā. Šis piedzīvojums Rona un Polas apziņā atstāja traumatiskas pēdas. Tas izpaudās kā baiļu lēkmes, depresija. Abi bija spiesti griezties pie psihologa pēc palīdzības. Psihologs ātri vien noskaidroja, ka Votsoni redzēto lēnām, noteikti centušies izmest no atmiņas un aizmirst. Fermeru psihe bija saņēmusi spēcīgu impulsu. Psihologs Džons Kārpenters konstatēja: „Laulātie toreiz nezināja, kas ar govi notika. Pola uz šo notikumu reaģēja sevišķi intensīvi. Viņa lūgtin lūdzās Ronu nekādā gadījumā neiet pāri ceļam un nekādā gadījumā netuvoties NLO.”
1988.gada janvārī Lomgailendā (Ņujorkā) uzgāja izkropļotus suņus, kaķus, aitas, pīles, cāļus un briežus. Dažkārt dzīvniekiem trūka apakšžokļu, reizēm tiem bija noplēsta visa gaļa, vēl citos - trūka iekšējo orgānu, galvas, kājas, acis un mēles. Viss tas bija nogriezts ķirurģiski!
Fermeri no Santarozas (Bolīvijā) redzējusi diskveida objektu, kas piezemējies virs aitu ganāmpulka un katru aitu nogalinājis izšaudams staru. Nogalinātās aitas izrāījās bez asinīm un bez iekšējiem orgāniem.
Fiksēti gadījumi, ka vivisekcijai pakļauti arī jūras dzīvnieki. Tā piemēram, kadā angļu pludmalē pēc daudzreizējas NLO parādīšanās atrada vaļa līķi ar visiem raksturīgajiem bojājumiem.
1989.gadā Ņūnenā Aidaho pavalstī ASV tika atrasti sakropļoti dzīvnieki, galvenokārt liellopi. Ziņojumā minēts, ka „kaut kas” izdarījis „precīzus griezumus bez asinīm, bez asins pēdām. Nav atrasti ne mazākie norādījumi uz vainīgajiem.”
Virsnieks Greks Etejs: „Dzīvniekiem izgriezti mīkstie audi, purns, mēle, lūpas, nekad nebija manāmas asins pēdas nedz uz ķermeņa, nedz zemē.”
1989.gada martā netālu no Hopes Arkanzasas pavalstī kaut kas nogalināja piecas govis. Govīm bija izdarīti smagi ievainojumi. Beigtie lopi bija sakārtoti taisnā līnijā, it kā slepkavam būtu īpatnēja estētiska izjūta. Kādai grūsnai govij bija dziļas brūces vēderā. Vēl nedzimušais teliņš bija izrauts no ķermeņa un gulēja blakus govij. Analīzei paņēma audu paraugus. Izmeklēšanas rezultātus var apzīmēt kā mīklainus. Hemoglobīns bijis pakļauts spēcīgai karstuma iedarbībai. „Tas bija kā uzvārīts.” Vietējā laikraksta Little River News žurnāliste Huanita Striplinga: „Ne uz zemes, nedz uz govs vai teliņa ķermeņa nebija nekādu asins pēdu. Arī zemē nebija atrodams nekāds šķidrums.”
1989.gada 27.jūlijā Meplvelijas apgabala Vašingtonas pavalstī, fermeris Viljams Vīnhīzens agri no rīta atradis savu labāko govi beigtu 200 m attālumā no dzīvojamās mājas. Tas, protams, fermerim bija liels zaudējums. Sešus gadus vecā govs bija grūsna, viņai pēc trim nedēļām bija jādzemdē teļš. Fermeris šo govi sevišķi rūpīgi kopa un novēroja. Viņš neko aizdomīgu nebija ievērojis.
Un tā nu viņš agrā 27.jūlija rītā atrada savu labāko govi beigtu, pie tam sakropļotu. Dzīvniekam no mutes bija izgriezts precīzs ovāls, bija nogriezta daļa no žokļa kopā ar zobiem. Bija izgriezta mēle un liels zarnas gabals, tāpat bija izgriezta daļa no maksts.
Fermeris Vīnhīzens: „Tas varēja būt noticis ap pulksten vieniem naktī. Ap šo laiku mani kaut kas pamodināja, taču, kad iznācu mājas priekšā, es neko nemanīju.”
1989.gadā Tastinā, Kalifornijas pavalstī tika atrasti beigti un sakropļoti kaķi. 1989.gada 13.augustā izdevums „New York Times” ziņoja: „Daži kaķi vidū bija pārgriezti pušu... ar patiesi ķirurģisku precizitāti.” Diez vai šos kaķu sakropļošanas gadījumus var pierakstīt sadistiem, dzīvnieku mocītājiem.
Tastinā dzīvojošā Dženete Hempsone izmeklēja vairākus šādus gadījumus un konstatēja: „Nekad nebija manāmas asinis. Dzīvnieki bieži vien bija pārgriezti ķirurģiski precīzi. Nekad neviens neko nav pamanījis, neviens neko nav dzirdējis.” Viņas secinājums: „Kaut kas nolaupījis nelaimīgos dzīvniekus, tos nogalinājis, sakropļojis, izņēmis iekšējos orgānus, izsūknējis asinis un nožēlojamās atliekas nogādājis atpakaļ tur, kur tie nolaupīti.” Kas gan bija šis „kaut kas?" Svešie no Visuma?
1989.gada novembrī Nebraskā, Rons Bertels un Reds Klods atrada kādu no savām Chiania šķirnes govīm beigtu un sakropļotu. Sakropļojumi bija nedabiski. Visapkārt labajai acij bija izgriezts audu paraugs - trīsstūrains ādas gabals. Tas bija paveikts tik precīzi, kā ar skalpeli.
Autopsija. To Frenklinas apgabala policijas departamenta uzdevumā veica veterinārārsts Dr.Karls Gatrijs. Viņš neaprobežojās tikai ar ārējo brūču izmeklēšanu. Viņš konstatēja, ka govij izņemts vairāk nekā 20 cm garš gabals no elpvada un barības vada. Bija izgriezts gabals zarnas un maksts.
1990.gadā daudzi dzīvnieku sakropļošanas gadījumi notika Portlendā (Oregonas pavalsts ASV), un tās apkaimē. Karlo Sposito un Kīts Rostvels izmeklēja kāda divgadīga Herfordas šķirnes vērša līķi. Dzīvnieks piederēja Ričardam Fazio. Beigtais un sakropļotais vērsis bija atrast ganībās, kur pēdējo četru mēnešu laikā jau četri dzīvnieki bija neizskaidrojamā veidā nogalināti un sakropļoti. Abi pētnieki sevišķi rūpīgi izmeklēja bezasiņu griezumu brūces. Viņi veica vairākus tuvplāna fotouzņēmumus. Bija skaidrs, ka te izmantots instruments, kas audu griezuma malās atstājis noteiktu rakstu.
Sposito un Rosvels audu paraugus nosūtīja veterinārārstei Dr.Medlīnai Rejai, kura strādāja Veterinārmedicīnas koledžas Veterinārās diagnostikas laboratorijā Oregonas pavalsts universitātē Korvelisā. Ārste aizpildīja oficiālu veidlapu, kurā apkopoja izmeklēšanas rezultātus: „Griezuma vietu robotājās malās vērojama koagulācija (sarecēšana), kas varētu būt, ja griezums izdarīts, piemēram, ar elektroķirurģijas instrumentu. Nav iespējams noteikt, vai ievainojumi radušies no lāzera.”
Lieta par lopu sakropļošanu notika pavērsiens 1990.gadā, kad notika masveidīga lopu slepkavošana Puertoriko salā Karību jūrā. Tajā sāka vainot kādu dīvainu radījumu, ko nosauca par čupakabru ("kazu sūcējs" no spāņu val.).
1991.gadā Aidaho pavalstī tika sakropļoti vairāki dzīvnieki. 1991.gada 29.augustā veterinārārsts Dr.Bobs Stolls izmeklēja 15 gadus vecu ķēvi, kura bija nogalināta neizprotamā veidā. Ķēve piederēja Evai Petersonei un Tomam Blesindžeram. Dzīvnieks bija pilnīgi izkaltis. Iekšējie orgāni, piemēram, sirds un plaušas bija tik dehidratēti, ka sabirza no mazākā pieskāriena.
Laika periodā no 1991.gada līdz 1992.gada janvārim baismas lietas norisinājās Oklahomas, Misūri un Kanzasas pavalstīs. Šajās pavalstīs tika uzieti neskaitāmi nogalināti un sakropļoti dzīvnieki. Tā diez vai bija sagadīšanās! Taču visos dzīvnieku sakropļošanas gadījumos tika novēroti NLO. Maikls Merkems un viņa sieva redzēja „vairākus NLO, kuri planēja tieši virs mums, kad mēs braucām pa lauku ceļu. Tie bija divi lidojoši objekti. Viens no tiem pazuda pēkšņi, it kā izdzisa, otrs apstājās uz vietas un tad lidoja tālāk. Nebija dzirdams ne mazākais troksnītis.”
Masveida dzīvnieku sakropļošanas notika 1992.gadā Vankūverā (Britu Kolumbijā Kanādā). Galvenokārt tika sakropļoti kaķi. Dzīvnieku kontroles uzraugs Viks Vorens apliecināja, ka atrasti daudzi beigti kaķi, kas vidū pārgriezti pušu. Visos gadījumos atrasta tikai puse. „Tie ir brutāli nogalināti, bet ķirurģiski pārgriezti.”
Dr.Džons Oltšūlers izmeklēja kādu dzīvnieku Denverā. Viņa izmeklēšanas rezultāts: „Izmantots instruments, kas strādā ar augstu temperatūru. Droši vien lāzers.”
1992.gada 20.oktobrī Alabamas pavalstī tika nogalināta melna grūsna Angus Holšteinas šķirnes govs. Tesmenis bija ķirurģiski precīzi izgriezts. Govs īpašnieks Džons Stons: „Lielajai dziļajai brūcei taču vajadzēja asiņot. Bet nebija ne mazāko asins pēdu!”
7.novembrī Albertvilā fermeris Džereds Džarviss atrada vienu no saviem āžiem beigtu un sakropļotu. Dzīvniekam bija nogriezti sēklinieki un penis.
Līdz 1993.gada 27.martam notika līdzīgi gadījumi. Dienvidaustrumos no Albertvilas tika atrastas 14 nogalinātas un sakropļotas kazas. Īpašnieks Džerviss Vuds: „Nekad agrāk dzīve es neesmu redzējis tādus griezumus. Es nesaprotu, kāpēc nebija nekādu asins pēdu, nedz uz beigtajiem dzīvniekiem, nedz zemē, kur tie gulēja.”
Albertvilas policijas departamenta galvenais detektīvs Tomijs Kūls izdarīja plašu izmeklēšanu, taču bez vērā ņemamiem rezultātiem. 1993.gada 9.janvārī tika atrasts beigts ar plašiem sakropļojumiem Angus šķirnes vērsis, kas piederēja pašam detektīvam. Vēderā bija dziļas brūces, no kurām spiedās arā savādi, balti audi. Un nekādu asins pēdu. Veterinārārsti Dr.Maikls Krīls un Dr.Rodžers Adams izmeklēja beigto dzīvnieku. Viņi konstatēja, ka notikusi ķirurģiska iejaukšanās. Asins pēdu neesamība abus ekspertus pamatīgi pārsteidza. Viņi nevarēja pateikt, kas nogalinājis vērsi.
1993.gadā kaut kas Bleinas apgabalā Oklahomas pavalstī, sakropļoja daudzus suņus. Policijas virsnieks Gerijs Reinoldss: "Šķiet, ka šai neprātā slēpjas kaut kāda metode! Mēs neatradām norādes uz sātana kultu.’’ Dzīvnieku ķepas un galva bija „ķirurģiski precīzi” nogrieztas. Tā it kā šeit būtu izmantots lāzera skalpelis.
1993.gada janvārī lopu sakropļošanas gadījumi notika Alabamā. Šaušalīgo notikumu centrs bija Faife. Policijas ierēdnis Teds Olifents: „Vienlaikus tika saņemti daudzi ziņojumi par NLO tai pašā apvidū. Neskaitāmi liecinieki novērojuši naksnīgajās debesīs noslēpumainas gaismas. Kāds fermeris ziņoja, ka divas stundas pēc pusnakts viņš esot redzējis sarkani oranžu lidojošo objekti debesīs virs kādas pļavas. Tas pulsējis un bijis aptuveni pilna mēness lielumā.” Vēlāk tieši tai pļavā tika atrasta sakropļota govs.
Citi liecinieki redzējuši debesīs mazākus NLO. Lidojošie objekti esot bijuši divas vai trīs reizes spilgtāki par Venēru.
1993.gada janvāra vidū baisi notikumi risinājās Alabamā ASV. Mācītāju Rodžeru Votkinsu, viņa sievu Betiju un dēlu Krisu, kas tolaik bija pusaudzis, pamodināja ellišķīgs troksnis. Rodžers Votkins: „Bija tā, it kā cauri mājai brāztos varens tornado. Māja drebēja, un es domāju, ka tā tūlīt sabruks.” Mācītājs Votkins izleca no gultas un izsteidzās no guļamistabas. Mācītājs pa logu redzēja milzīgu NLO, kas nepilnus trīs metrus virs zemes planēja ne vairāk kā 20 m attālumā no mājas. Mācītājs Votkins: „ Tam bija šķīvja forma un apkārt pulsējošas ugunis.” NLO gaiši sudrabaini mirdzēja. Pēc Rodžera Votkinsa domām, lidojošais objekts bijis ap 45 m diametrā. Mācītāja izteikumi sakrīt ar viņa dēla Krisa novērojumiem. Dēls Kriss NLO bija novērojis pa citu logu: „Man bija paniskas bailes, es baidījos, ka atnācis Jēzus, lai tēti un māmiņu paņemtu debesīs.” Nobijusies Betija Votkinsa paslēpās zem segas un uz loga pusi pat neuzdrošinājās paskatīties.
Dažas dienas vēlāk Veimons Batrems ganībās atradu beigtu vienu no savām govīm. Tā bija muskuļota, drukna Angus Brahma šķirnes govs, 1300 mārciņu smaga. Kaut kas govi bija nogalinājis, viņai bija veikta ķirurģiska operācija, nogriezti audi no žokļa kreisās puses. Ķirurgi bija no Visuma.
Veterinārs un Boasa drogu laboratorijas direktors Dr.Riks Šārpons izmeklēja beigto lopu. Viņš bija samulsis: „Es nezinu, kas ar to noticis, taču varu droši teikt, ka audu daļas ir nogrieztas ar asu instrumentu.”
Divas dienas vēlāk Krosvilā, Alabamā, ganībās tika atrasts beigts teļš. Dzivnieks bija drausmīgi sakropļots. No muguras un ap ribām bija izgriezti lieli gaļas gabali, kauli bija vietām atsegti. Kauli nebija apgrauzti. Netika atrastas nekādas koduma pēdas. Plēsīgi zvēri uzreiz atkrīt. Nekas neliecināja par „dabisku nāves cēloni”. Ķirurģiski bija izgrieztas daļas no elpvada un barības vada. Dr. Maikls Krīls: „Tas, kas to nogalinājis, nav bijis plēsīgs zvērs!’’ Kas tad? Cilvēks ar sadistiskām nosliecēm? Vai varbūt tomēr, citplanētieši vainojami dzīvnieku eksekūcijas?
1993.gada 29.janvārī Dosonā kaut kas nogalināja melnu govi. Žokļa labā puse bija pilnībā atbrīvota no miesas - kauli un zobi bija atsegti. Resnā zarna un maksts bija izgriezta. Nav zināms, kā tika izdarīta operācija, taču atkal nebija asins pēdu. Policijas ierēdnis Olifents atrada tepei līdzīgu vielu. Vielas paraugi tika rūpīgi analizēti. Tā nebija radioaktīva, viela nešķīda ūdenī. Spektroskopiskā analīze parādīja, ka vielas sastāvā ir alumīnijs, silīcijs, titāns un skābeklis. Dabā šī viela nav sastopama. Tātad viela ir mākslīgi sintezēta. Tepei līdzīgā viela tika atrasta uz nogalinātā dzīvnieka muguras un arī zemē, apmēram 2,5 m attālumā no govs galvas.
Nekādi oficiāli paziņojumi par noslēpumaino vielu neeksistē.
1993.gada 4.februārī Erebā Alabamas pavalstī, tika atrasta briesmīgi sakropļota grūsna govs. Govij bija izgriezts tesmenis un kreisā acs. Pat nedzimušais teļš govs miesās bija sagraizīts. No mazās galvas bija nogriezta daļa.
1993.gada 27.gadā Krosvilā, Alabamas pavalstī fermeris Deivids Makledons atradu savu trīs nedēļas veco teļu beigtu un sakropļotu. Bija nogriezti penis un sēklinieki, liela daļa ādas. „Trūka visu iekšējo orgānu.” Vietējās varas iestādes šo gadījumu izmeklēja pavirši. Asistentam Deilam Oram un policijas šefam Ronam Vestam uzreiz bija gatavs izskaidrojums: „Dzīvnieks kritis par upuri plēsīgiem zvēriem.” Policijas darbinieki, protams, nemācēja pateikt par kādiem plēsīgiem zvēriem te ir runa. Fermeris Deivids Maklendons: „Muļķības! Es rūpīgi izmeklēju ķermeni. Tur nebija atrodama neviena koduma brūce!”
Varas iestādes plēsīgos dzīvniekus vainoja arī dzīvnieku sakropļošanas gadījumos, kas notika Silvēnijas apgabalā. Taču fermeri tam negribēja ticēt. Un viņus atbalstīja zinātnieki. Zooloģijas profesors Dr.Džims Ārmstrongs (strādā Obērnas universitātes Zooloģijas nodaļā) noraidīja „dabisku” izskaidrojumu: „Ja, piemēram, dzīvnieku nāvē būtu vainojams koijots, tad tas uzreiz būtu redzams. Tūlīt taču varētu atpazīt koijota koduma brūces, tās izskatās pilnīgi citādi nekā šie gludie griezumi!’’ Tiesa, profesors Dr.Ārmstrongs nenoliedza, ka „daži dzīvnieki,” iespējams, krituši par upuri plēsīgiem zvēriem, tomēr, lielākai daļai gadījumu esot jāmeklē cits „izskaidrojums.” „Kāds ir izdarījis tīrus, ķirurģiskus griezumus.”
Delkabas apgabala fermeri Alabamas pavalstī bija sašutuši par sabiedrisko iestāžu nevēlēšanos izmeklēt dzīvnieku sakropļošanas gadījumus. Fermeri pieprasīja, lai policija izveido speciālas vienības un iesaista tās izmeklēšanā. Taču viņu prasības ignorēja. Galvenā izmeklētāja Maikla Džeimsa paskaidrojums bija kategorisks: „Lopu sakropļošana vienkārši nenotiek!”
Maikla Džeimsa paziņojums 1993.gada 4.martā tika izplatīts vietējos laikrakstos, piemēram, Reinsvilas Weekly Post Alabamas pavalstī. Tik izsmeļošs paskaidrojums, saprotams fermerus nenomierināja. Viņi, sagādājuši kārtīgus ieročus, paziņoja, ka šaušot uz visu, kas „šķitīs aizdomīgs.”
1993.gada 6.aprīlī Bleinas apgabalā Oklahomas pavalstī tika atrasts beigts trīsarpus centnerus smags vērsis. To izmeklēja veterinārārsti. „Nāves cēlonis: dzīvnieka sakropļošana.” Tajā pašā dienā atrada beigtu suni, arī drausmīgi sakropļotu. Sunim trīs ķepas bija ķirurģiski tīri nogrieztas, trūka sirds. Nekādu asins pēdu.
13.aprīlī Eloizo Raels savā fermā Ņūmeksikā atrada beigtu 375 kg smagu vērsi. „Bija nogrieztas ģenitālijas. Asins pēdu nebija. Audi griezuma vietās izskatījās tā, it kā būtu pakļauti augstai temperatūrai.”
Daudzi lopu sakropļošanas gadījumi koncentrējās robežapgabalā starp Ziemeļdakotu un Dienviddakotu. 8.aprīlī Marks Kelners Bufalospringsa Bomenas apgabalā Ziemeļdakotā atrada sakropļotu vienu no saviem teļiem: „No muguras bija izgriezts pilnīgi apaļš gabals. Nebija nekādu asins pēdu.”
1993. gada jūnijā sakropļoti dzīvnieki tika atrasti Veldas apgabalā Kolorādo ziemeļdaļā.
1993.gadā Ignestas un Endželfaieras apvidū Ņūmeksikā tiek atrasti līdz nāvei sagraizīti liellopi. Par tiem ziņoja rančo īpašnieks Īlijs Kroničs.
1993.gada septembrī Īgnestā atkal kaut kas nogalināja varenu vērsi. Vērša īpašnieks Lerojs Mūrs: „Pie žokļa nebija vairs ne grama gaļas. Galvaskauss bija noķelts ar ķirurģisku precizitāti.”
1994.gadā pie Aroijoseko atrasts sakropļots deviņus mēnešus vecs bullītis.
Īgnesta Ņūmeksikā 1994.gada vasarā kļuva par baismo notikumu centru. Izmeklēšanas koordinators Džeils Stēlins: „Griezuma brūču precīza izmeklēšana parādīja, ka uz skartajiem audiem iedarbojusies augsta temperatūra, tie burtiski vārījušies.” Pētniece Linda Multona Hova: „Kas zina, kas te noticis, bet zibeņi, plēsoņas, slimības vai sātanisma rituāli te nav vainojami. Te ir darīšana ar izsmalcinātu tehnoloģiju.”

Zvaigžņu cilvēki. Čeroki jau vairākus gadsimtus savā apdzīvotajā teritorijā novēro NLO. Viņiem NLO ir pašsaprotama, ikdienišķa parādība, lai gan par šo fenomenu viņi runā atturīgi. Čeroku indiāņu valodā NLO sauc Atsildihye gi, kas nozīmē „uguns nesēji” vai arī „gaismas nesēji.” NLO čeroki indiāņu zemē redzēti pat XVI gadsimtā.
Čeroku indiāņi zina, ka pastāv saistība starp NLO un lopu sakropļošanas gadījumiem. Taču par to runāt daudz viņi negrib. Indiāņi to sauc par „briesmīgu noslēpumu.” Beigtos un sakropļotos dzīvniekus viņi steigšus aprok. Čeroki labi zina, ka briesmīgajās dzīvnieku eksekūcijas vainojamas mazās pelēkās būtnes. Viņi tas sauc par Yunwi Tsundi - „mazie ļaudis” vai arī - "zvaigžņu cilvēki."
Fiziķis Dr.Henrijs Monīts pēc aiziešanas pensijā sāka pētīt dzīvnieku sakropļošanas gadījumus. Viņš apbraukāja daudzas ASV pavalstis. Viņš iztaujāja arī indiāņus. „Čeroki indiāņi ir ļoti atturīgi, kad runa ir par svešajiem. Šis temats viņiem iedveš bailes. Viņi par to runā nelabprāt. „Zvaigžņu cilvēki” nogalina dzīvniekus... viņi saka. Un ka atnācēji no Visuma pilnīgi noteikti zinot, ko viņi dara. Indiāņi uzstāj, ka zvaigžņu cilvēkiem esot jāuzticas!’’
Tāpat čeroki indiāņi apgalvo, ka atnācēji nenogalina dzīvniekus bez izšķirības. Viņi tos rūpīgi izraugās un iezīmē. Iezīmētos dzīvniekus kādu laiku novēro. Tā čeroki indiāņi par dzīvnieku sakropļošanas gadījumiem.

Noslēpumainie helikopteri. Fermeri mēdza ziņoja, ka to vietu tuvumā, kur notikuši dzīvnieku sakropļošana, manīti noslēpumaini melni helikopteri bez pazīšanās zīmēm. 

Fībags savā grāmatā „Citi” raksta: „Ir skaidri redzams, ka NLO fenomenam šādā vai citādā veidā ir sakars ar dzīvnieku sakropļošanas gadījumiem. Viss pārējais ir tikai atrunas, dezinformācija vai pilnīga neziņa par šo parādību.”
Zinātnieki, kuri izmeklējuši beigtos un sakropļotos dzīvniekus nav varējuši šim fenomenam atrast „dabisku” izskaidrojumu.
Dr.Deivids Pērkinss sākumā bija pilns pārliecības, ka viņam dzīvnieku sakropļošanas mīklu ātri vien izdosies atrisināt. Taču pēc dažu nedēļu intensīviem pētījumiem notikuma vietā bija spiests atzīt: „Tie nav plēsīgie zvēri! Mans secinājums - tas ir mūsu laika lielākais notikums!” Viņa hipotēze: „Džeki uzšķērdēji ir citplanētieši!”
Rouzas medicīnas centra Denverā lāzerķirurģijas speciālists Dr.Erlens Meijers: „Pat ar vismodernākajiem mūsdienu medicīnas instrumentiem tas nav izdarāms.”
Īpašā žurnāla The Mysterious Valley Report izdevējs Kristofers O`Braiens: „Dažus dzīvniekus varbūt nogalinājuši perversi sadisti vai apšaubāmu kultu piekritēji. Dažus dzīvniekus varbūt saplosījuši plēsīgie zvēri. Taču lielā vairumā gadījumu vainojami augsti attīstītas kultūras pārstāvji - citplanētieši.”
Zinātniekus pārsteidzis arī tas, ka visos dzīvnieku sakropļošanas gadījumos nav atrastas asins pēdas, kāds asinis vienmēr bija ekstrahējis (izsūknējis). Kā, to zinātnieki nezina. Šis moments parādās arī XIX gadsimta notikušajos dzīvnieku sakropļošanas gadījumos.
Zinātnieki noskaidrojuši, ka sakropļotie dzīvnieki pirms viņus nogalināja, bija iezīmēti. Zinātnieks Hauerds Bērdžess ilgu laiku strādājis Sandijas laboratorijā Albukerkē, Ņūmeksikā. Viņš pētīja, vai sakropļotie dzīvnieki kaut kādā veidā bijuši iezīmēti. Zinātnieka secinājums: nobeigtie dzīvnieki pirms tam noteikti bijuši iezīmēti. To gan bija iespējams noskaidrot tikai ar ultravioleto staru palīdzību. Dzīvnieki tika iezīmēti ar vielu, kuras sastāvā bija gan metāliskas, gan organiskas vielas.

Secinājumi. Fakti skaidri un gaiši liecina, ka starp NLO novērojumiem un dzīvnieku sakropļošanas gadījumiem pastāv cieš sakars. Tas izriet no šajā esejā minētajām liecībām. Citplanētieši pēc kaut kādiem kritērijiem izraugās noteiktus dzīvniekus, kurus, iespējams, kādu laiku novēro un tad savos eksperimentos tos sakropļo un nogalina. Jautājums: kāpēc? Citplanētiešu veiktas dzīvnieku sakropļošanas ir tikai daļa no atnācēju ilgtermiņa zinātniskā projekta, projekta, kurš sākts, iespējams, sirmos aizlaikos.

Hipotēzes.
1. Plēsīgi zvēri - neder, jo nav konstatētas plosīšanas pazīmes.
2. Sadisti vai arī apšaubāmu kultu piekritēji (piemēram, sātanisti). Ka piemēru min kaut vai vudū kultu, kurā ceremonijas laika iesvētāmie nokož galvas dzīviem cāļiem. Var jau būt, ka kāds psihiņš tāds arī atrodas. Tomēr tam būtu jāpārzin medicīniskā lāzeroperēšana. No kādas kautuves netālu esot pat atrasti sātanistu piederumi! 1998.gada janvārī ASV GKS paziņoja par lāzermedicīnas pildspalvas radīšanu - tas varētu kalpot ķirurgam karalauka apstākļos. Instruments sarecina asinis un nodrošina precīzas bezasiņu griezuma līnijas.
3. Specdienesti - kāda joda pēc viņiem tas būtu vajadzīgs, ja šos nabaga lopiņus viņi varētu audzēt savās laboratorijās bez kādas publicitātes.
4. Citplanētieši jeb citu paralēlo pasauļu iedzīvotāji - lai gan traka hipotēze, tomēr tā kaut ko vismaz izskaidro. Pirmo reizi skaļi šo hipotēzi izteica šerifs Lū Hirardo no Kolorādas pavalsts.
5. Dīvaini radījumi - piemēram, tā sauktais čupakabra, kas spēj savam upurim izsūkt visas asinis.

Par labu 2. vai 3.hipotēzei varētu liecināt viens vienīgs atrastais pierādījums: vienā no Kolorādas pavalsts fermām uzgāja zilu somu ar ķirurģiskajiem cimdiem, asiņainu skalpeli un govs ausi. Netika atrasti pirkstu nospiedumi un FIB tā arī nespēja atrast govi ar vienu ausi. Diemžēl.
Oficiālas izmeklēšanas notika reti. Viena no tādām tika iesākta 1975.gadā, taču FIB nespēja atrast pārliecinošus pierādījumus.

Vietas, kur novērotas dzīvnieku sakropļošanas:
      X-failu ciems. Argentīna.

Seno dievu atgriešanās? Vai senie dievi ir atgriezušies? Iespējams, ka tas jau ir noticis. Mums atliek gaidīt, kad šis fakts parādīsies atklātībā. 

Saites.
Atnācēji.
Nolaupīšanas.