Aliens

Dārvins, Čārlzs Roberts (1809.-1882.g.)

Charles Darwin.
Britu dabaszinātnieks un evolūcijas teorijas pamatlicējs.

Dzīvesgājums. Piedzima 1809.gada 12.februārī nelielā Anglijas pilsētiņā Šrīsberijā. Viņa tēvs Roberts Vorings nodarbojās ar ārsta praksi, ka deva labus ienākumus. 5 bērnu ģimene dzīvoja greznā savrupmājā.
Vectēvs Erasms Darvins bija slavens dzejnieks, ārsts, zinātnieks un reformators. Viņa darbs „Zoonomija” formēja mazdēla pasaules uzskatu. Māte Suzanna nomira Darviam esot 8 gadus vecam. Pēc māts nāves Čārlzs tika audzināts saskaņā ar angļu atturīgajām tradīcijām. Puisēns auga kluss un noslēgta, tam dikti patika klaiņot pa rāšņo apkārtni, klejojumu rezultātā iņam radās interese par visu dzīvo. Viņš saka kolekcionēt vaboles un tritonus
9 gadu vecumā Čārlzs sāka mācīties pamatskolā. Pēcgada pārgāja mācīties uz doktora Betlera ģimnāziju, kur īpašu centību mācībās gan neuzrādīja pa klasisko valodniecību un literaturu. Tai laikā viņam bija jau liela minerālu, augu, gliemežvāku, putnu ligzdu un olu kolekcija. Visu brīvo laiku viņš veltīa pastaigām brīvā dabā un makšķerēšanai. Tas izraisīja pat tādu kā visai asu nosodījumu no Čārlza tēva puses: „Tevi interesē tikai medības, suņi un žurku ķeršana; tu apkauno sevi un visu ģimeni!” Tēvs uzskatīja, ka dēlam jāturpina ģimenes tradīcja un jākļūst par ārstu.
Pēc skolas absolvēšanas 1825.gadā Čārlzs Darvins iestājās Edinburgas universitātē, bet jau visai aši saprata, ka medicīna nav viņa aicinājums, jo nepanesa asinis. Viņš pameta universitāti un pēc tēva ieteikuma 1827.gadā iestājās Kembridžas uniersitātē, kur studēja klasisko filoloģiju un garīdzniecību. Taču arī tas viņu neaizrāva.
Totis viņu aizrāva tišanās ar dabas pētniekiem, zinātnisko biedrību apmeklējumi un ekskursijas ar dabas un vēstres ievirzi.
Jau Edinburgas universitātē Čārlzs iepazinās ar ģelogu Ensvortu un zoologiem Koldstrēmu un Grantu. Kopā ar tiem viņš devās uz jūrmalu, un vāca dažādus dabas materiālus. Mācoties Kmbridžaā, Čārlzs cieši sadraudzējās ar botānikas profesoru Džonu Henslovu, piedalījās viņa rīkotajās ekskursjās. Šai laikā viņš apguva augu un dzīvnieku vākšanas un noteikšanas metodiku. Uz Kembridžas augstskolas absolvēšanas laiku jaunais Darvins jau bija kļuvis par naturālistu – savācēju, bet bez noteikta tālejošāka mērķa.

Ceļojums ar Beagle kuģi. Jaunā censoņa Čārlza poteniālu atzinīgi novērtēja Kembridžas profesors Henslovs, un ieteica viņu kapteinim Ficrojam, kuram valdības uzdevumā bija jāveic ekspedīcija apkārt pasaulei ar kuģi Beagle. Ekspedīciju apmaksāja Lielbritānijas valdība.
Un tā 1831.gada 27.decembrī Darvins 22 gadu vecumā devās 5 gadu ilgā ceļojumā (lai gan sākotnēji ceļojums tika plānots 2 gadu garumā), kura laikā viņš nodarbojās ar ģeoloģiju un bioloģiju.

Izbraukšana no Devenportas ostas Lielbritānijā. 
Madeiras sala.
Kanāriju salas.
Zaļā raga salas.
Salvadora Brazīlijā.
Riodežaneiro Brazīlijā.
Montevideo 1832.gada jūlijā. Ap šo laiku Darvins aplūkoja senās fosīlijas Argentīnas pampās.
Folklendu salas.
1834.gada jūnijā kugis noenkurojās Puertohambres ("Bada osta") pilsētiņā Ugunszemē, netālu no Magelāna atklātā šauruma. "Nekad neesmu redzējis ko bēdīgāku," - raksta Darvins. Šīs pilsētiņas kapsētā guļ iepriekšējais Beagle kapteinis Pringls Stoukss, kas nošāvās 1829.gada augustā. Darvins šeit beidzot pievēršas savas sugas - cilveku, vēsturei. Lieta tā, ka no 76 komandas dalībniekiem 3 ir ugunszemieši, kurus kapteinis Ficrojs ir sagūstījis iepriekšēja brauciena laikā pēc tam, kad indiāņi britiem nospēra vaļu medību laivu. Tie tika Anglija apmācīti brutu gara un tagad palīdzēja ierīkot pirmo misionāru apmetni Navarino salā uz ziemeļiem no Horna raga.
Darvins nonāk mērena šokā, kad pirmo reizi ierauga iedzimtos ugunszemiešus (no jamanu cilts): "Kāda uzlabojumu skala aptver viena Ugunszemes mežoņa un kāda sera Īzaka Ņūtona spējas!" vai arī, - "Redzot šādus cilvēkus, gandrīz nav iespējams noticēt, ka tie ir sugas brāļi un vienas un tās pašas pasaules iedzīvotāji" (no Darvina dienasgrāmatas). Kaut arī Darvins saprata, ka mežoņi pieder tai pašai viņa sugai, tomēr viņš tos ierindoja tos zemākā attīstības pakāpē ne tikai kulturoloģiski, bet arī bioloģiski. 
Te Darvins uzlūkoja arī dažādas sēnes, no kurām viena nosaukta viņa vārdā - Cyttaria darwinii. Šī iedzeltenā un gluma sēne šejieniešiem arī šodien ir viens no galvenajiem vitamīnu avotiem.
1835.gadā Č.Dārvins apmeklēja arī Norjas raktuvju pilsētiņu Atakamas tuksnesī Čīlē.

Galapagu salas. 1835.gada septembrī. Visnozīmīgākās Darvinam šķita dažas nedēļas, kuras tas pavadīja Galapagu salās. Tur bija sastopmi tādi dzīvnieki, kas nebija nekur citur. Darvins bija pārsteigts par dzīvnieku valsts dažādību, ka uz katras salas dzīvoja cita bruņurupuču suga. Bez tam Dārvins piefiksēja milzum daudz putnu sugu un tām visām ir dažādi knābju garumi. Dārvins pieņēma, ka putnu knābju garums ir atkarīgs no apkārtējās vides apstākļiem. Tad viņš arī aizdomājās, ka dzīvie organismi nav Dieva radīti, bet gan ceļas no kopēja senča un pēc tam izmainās ārējo apstākļu ietekmē.

Santjago un Valpraiso Čīlē. Kamēr kuga komanda noņēmās ar hidroloiju, Darvins ceļoja pa Andiem, ko šķērsoja. Viņš gribēja redzēt cik atšķirīgas ir abas kalnu puses. Te viņš konstatēja jūras iemītnieku atliekas milzīgā augstumā. Andos viņš atrada materiālu vēl vienai neatņemamai jaunās teorijas sastāvdaļai: ģeogrāfiska atsķirtība kā sugu atšķelšanās un nošķirtas evolūcijas priekšnoteikums. Tātad Andos Darvinu pārsteidza tas, ka katrā kalnu grēdas pusē atšķīrās sugas: "Mani ļoti pārsteidza ievērojamā atšķirība starp veģetāciju šeit, austrumu ielejās, un pretējā pusē; tomēr klimats, tāpat ka augsnes tips ir gandrīz identiski, un geogrāfiskā garuma atšķirība - nenozīmīga. Šī pati piezīme attiecināma arī uz četrkajiem un mazākā mēra uz putniem un kukaiņiem." Kad vienas sugas īpatņi tiek sadalīti izolētās daļās un savstarpēji vairs nevar krustoties, tad vairāku paaudžu gaitā tie attīstas tika atšķirīgi, ka pēc tam tas vairs nespej radīt kopējus pēcnācejus. Šī nodalīšānās diverģences ceļā kļuva par Darvina teorijas pamatakmeni. Galapagu salās izolācijas principu viņš izprata vēl skaidrāk.
Ikike un Kaljao Peru.
Ailendsas līcis Jaunzēlandē 1835.gada decembrī.
Sidneja.
Karaļa Džordža šaurums pie Austrālijas.
Kokosa salas Indijas okeānā.
Maurīcija 1835.gada aprīlī.
Keiptauna Labās cerības ragā.
Sv.Helēnas sala. 
Debesbraukšanas sala 1836.gada jūlijā.
Brazīlijas piekraste.
Zaļā raga salas.
Azoru salas.
Devenporta Lielbritānija. Ceļojuma beigas.

Šī ceļojuma laikā Darvins ievāca paraugus un pierakstīja novērojumus, kas palīdzēja viņam izstrādāt evolūcijas teoriju. Darbu par dzīvības evolūciju - "Sugu izcelšanās" - Darvins publicēja 28 gadus pēc Beagle ekspedīcijas noslēguma. 

Turpmākā darbība. Pēc atgriešanās no ceļojuma, Darvins apmetās uz dzīvi Londonā, kur 1939.gadā apprecējās ar Emmu Vedžvudu.
Jau 1837.gadā Darvin savās piezīmēs attēloja dzīvnieku sugu evolūcijas koku. Tomēr tieši 1839.gadā pie viņa atnāca viņa mūža ideja par dabisko izlasi (taisnības labad jāpiezīmē, ka šī pati ideja vienlaikus radās arī citam britu zinātniekam - Raselam Vollesam). Pēc paziņu ieteikuma Darvins sāk publicēt savus pētījumus, kas izraisa neviennozīmīgu sabiedrības reakciju. Populāri kļūst tādi vārdi kā „darvinisti,” „darvinisms” un „cīņa par eksistenci.” Darvins ieguva milzīgu popularitāti, viņa teorija iemantoja milzīgu nozīmi zinātnes attīstībā.
Tikmēr visas sensācijas vaininieks dzīvoja klusu un mierīgu dzīvi savā ārpilsēts mājā Dounā, tikai dažus kilometrus no tēva mājām. Te viņš nodzīvoja 40 gadu un nevienu dienu nejutās labi, dēļ vājās veselības. Par spīti tam, Darvins nodzīvoja līdz sirmam vecumam. Pa to laiku viņš veica arī uz Londonu pie radiem, ceļojumi uz jūrmalām.
1891.gada nogalē viņa veselības stāvoklis krasi pasliktinājās, drīz pētnieks nespēja vairs pamest māju,bet tomēr turpināja nodarboties ar pētījumiem. Vēl 1882.gada 17.aprīlī uzraudzīja kārtējo eksperimentu, bet jau 19.aprīlī viņš mira.
Zinātnieka mirsīgās atliekas apglabātas Vestminsteras abatijā Londonā blakus Īzakam Ņūtonam.

Darbi.
Pirmais darbs – tā arī nekad nav nopublicēts. Radies jūrmalas pastaigu laikā ar naturālistiem ap 1828.gadu. Tajā viņš apraksta savus novērojumus.

„Sugu izcelšanās” – publicēja 1859.gadā. darbs tika gatavots ap 20 gadu. Sevišķi Darvinu pamudināja tas, ka arī citi pētnieki bija nonākuši pie līdzīgiem secinājumiem. Latviski tas izdots profesora P.Galenieka tulkojumā vēl 1953.gadā ar visu Kaukāza bandītam Staļinam veltīto slavinošo ievadu.

"Cilvēka aizstāvība" - šai grāmatā viņš mēģina izstāstīt evolūciju kā ideju, kas balstīta uz simpātijām un līdzjūtību.
"Cilvēka izcelšanās un dzimuma izlase." XIX gs. Krievijā vajāja par šī darba lasīšanu.

Citāti.
1860.gadā atzīstas kādam kolēģim: „Acs līdz pat šai dienai uzdzen man aukstus drebuļus.”
„Cīņā par izdzīvošanu stiprākais uzvar uz savu sāncenšu rēķina, jo vislabāk piemērojas apkārtējai videi.”

Č.Dārvins par reliģiju.
"Atceroties, cik neganti man uzbruka baznīcas pārstāvji, liekas jokaini, ka kādreiz man pašam bija nodoms kļūt par mācītāju."
"Nav nekā lieliskāka kā reliģijas neticības jeb racionālisma izplatība mana mūza otrajā pusē."
"...lai gan ļāvu savai fantāzijai pilnīgu rīcības brīvību, tomēr man kļuva arvien grūtāk un grūtāk atrast pierādījumus, kas varētu mani pārliecināt par kristietības patiesīgumu. Tā manā dvēselē lēnām iezagās neticība, un galu galā es kļuvu pilnīgi neticīgs cilvēks!"
"Dabiskās izlases teorijai nebūtu manās acīs nekādas vērtības, ja tā prasītu brīnumainas piedevas kādā attīstības pakāpē."
"Zinātnei nav nekā kopēja ar Kristu... Kas attiecs personīgi uz mani, tad es neticu, ka kādreiz būtu notikusi kāda atklāsme."

Teorijas novērtējums. Vislielāko sašutumu Dārvina laikabiedros izraisīja viņa secinājums, ka cilvēks cēlies no pērtiķa. Pret to asi protestēja Baznīca, jo tas nesakrita ar Bībelē pausto. Tāpat arī darvinisms sašūpoja rasisma mācību, ka baltā rase ir pārāka par citām.
Kreacionisti vipār uzskatīja, ka Dievs radījis Zemi sešās dienās.
Niknie kritķi pat uzzīmēja karikatūru Darvinam ar mērkaķa ķermeni.

Dārvina reliģiskie uzskati. Viņš bija deists - t.i., uzskatīja, ka Dievs ir radījis Visumu līdz ar ļoti nelielu skaitu dabas likumu (arī dabisko izlasi) un pēc tam ļāva pasaulei pašai darboties.

Darvina teorija mūsdienās. Vēl šodien, pēc 200 gadiem, notiek visai niknas diskusijas sai sakarā. ASV skolas visai bieži tiek iesūdzētas tiesās par darvinisma mācīšanu bērniem. Daudzās valstīs visai neliela iedzīvotāju daļa uzskata Darvina teoriju par pareizu: Lielbritānijā – 30%, Latvijā – 28% (SKDS aptauja).
Mūsdienās tīrs kreacionisms vairāk nav populārs, bet gan ir transformējies Saprātīgās radīšanas teorijā, saskaņā ar kuru dzīvības formas uz Zemes ir pārāk sarežģītas, lai būtu radušās nejauši.
2009.gada sākumā Darvina teorijas pamatotību atzina pat Vatikāns.

Saites.
Čārlzs Dārvins un mūsdienu zinātne.

Saites.
Evolūcijas teorija.
Kreacionisms.
Deisms.
Saprātīgās radīšanas teorija.