Dziļās rīkles
- Detaļas
- 1836 skatījumi
Ar šādu apzīmējumu amerikāņu (arī britu) ufologi apzīmē informācijas avotus no armijas aprindām. Šie algotie aģitatori dara visu, lai informācija par NLO nenokļūtu atklātībā vairāk par oficiālo. Lai cik nebūtu dīvaini, bet tieši viņi reizēm kļūst par vērtīgiem informācijas avotiem. Bet vai tiem var ticēt?
Pirmo reizi šādu apzīmējumu lietoja attiecībā uz Izpildnodaļu (kas par tādu nodaļu?), kas nopludināja informāciju uz Vashington Post Votergeitas skandāla laikā. Parasti „dziļās rīkles” ufoloģijā ir valdības, militārie vai izlūkdienestu darbinieki, kas paši sper pirmos soļus ufologu virzienā.
Viņiem varētu būt divi mērķi, pie tam savstarpēji pretēji:
1) pavēstīt sabiedrībai patiesību;
2) izplatīt dezinformāciju, lai apmuļķotu ufologus.
Ufologiem kontaktos ar „dziļajām rīklēm” būtu jābūt ļoti uzmanīgiem. Šī sadarbības vēsture ir tumša un bēdīga. Vislabākā taktika ir saņemt informāciju, bet pēc tam to rūpīgi pārbaudīt. Tiesa, reizēm tas paņem ilgus gadus...
Konkrēti vēstījumi.
Mūrs ar savu „putnubūri.” „Mēs turpinām NLO novērošanas un piezemēšanās gadījumu izpēti jau oficiāli, ar valdības atļauju, taču neafišējam savu darbību.” Tā TV raidījuma „NLO slēpšana?” raidījuma tiešraidē paziņoja kāds „Vanags.”
„Vanags” un viņa līdzgaitnieks „Kondors” paziņoja, ka valdība nodibinājusi kontaktu ar citplanētiešiem pēc Rozvelas incidenta. Šie „putniņi” pavēstīja, ka Zemi apmeklējuši citplanētieši no Zeta Retikula zvaigznāja, tiem iepatikusies Tibeta un zemeņu saldējums.
Šie „putniņi” ieguva atpazīstamību pateicoties Viljamam Mūram – bijušajam īpašajam aģentam no ASV GKS īpašo pētījumu nodaļas. 1980.gadā viņa grāmatas „Notikums Rozvelā” reklāmas kampaņas laikā pie Mūra vērsās kāds vīrietis , kas paziņoja, ka it kā dienējot GKS bāzē Kirtlendā. Šis vīrietis tad arī ņēma sev iesauku „Vanags,” un kļuva par sakarnieku starp Mūru un izlūku grupu, no kuras katrs sev iesaukai paņēma kādu putna vārdu. Tā viņus arī iesauca – par „putnubūri.”
Mūrs sāka tirgot pakalpojumus (kādus gan?) apmaiņā pret informāciju. Viens no viņa „varoņdarbiem” bija ufologa Pola Beneuitca izsekošana, ko Mūrs „nomētāja” ar dezinformāciju. Tas noticēja informācijai, kļuva par paranoiķi un 1985.gadā iedzīvojās nervu sabrukumā.
Bobs (Roberts) Lazārs. Vēl viena „rīkle.” Šis te apgalvoja, ka strādājis ar „lidojošo šķīvi” un citām citplanētiešu tehnoloģijām 51.zonā. Daži ufologi no viņa saņēma informāciju, neskatoties uz tā apšaubāmo biogrāfiju. Patlaban jau nu gan vairs neviens viņam netic.
Maikls Vulfs. Šis zinātnieks-datorists apliecināja dīvainus darbus 51.zonā. Pats sevi grāmatā „Debesu ķērāji” pasludināja par Jaunanglijas Progresīvo zinātņu institūta Kancleru Emeritusu (kas, pie vella, tas tāds ir?). Visi viņa apgalvojumi izrādījās pilnīgi nepamatoti.
Kūpers un Inglišs. Pēc projekta „Zilā grāmata” slēgšanas tika publicēti vēl 13 ziņojumi, lai gan pēdējais tika publicēts ar 14.numuru. Droši vien, ka 13.numurs bija izlaizts aiz māņticības, taču 80.gadu beigās parādījās teorija, kas apgalvoja, ka ziņojums ar 13.numuru ir bijis, taču nav publicēts. Miltons U.Kūpers (ASV Klusā okeāna flotes jaunākais virsnieks) un U.Inglišs (bijušais ierindnieks) abi apgalvoja, ka ir lasījuši šo noslēpumaino ziņojumu.
Kūpera un Ingliša pastāstītās detaļas, bez šaubām, ir izdomātas, tomēr paliek šaubas, ka tāds ziņojums tiešām ir bijis. Varbūt viņu militārā priekšniecība speciāli tiem bija piespēlējusi tādu dezinformāciju, lai pārbaudītu tos. Tādi gadījumi ir zināmi.
Saites:
Ufoloģija.
