Daltonisms
Bioloģiska īpatnība, krāsu akluma sindroms, kas nosaukts britu dabaszinātnieka Džona Daltona vārdā, kuram pašam tas piemita, un kurš pirmais pasaulē to pētīja un aprakstīja 1798.gadā.
Daltonisms iedzimst pa mates līniju, bet pārsvarā izpaužas vīriešiem - ap 10% vīriešu un tikai ap 0,5% sieviešu jauc atšķirīgas krāsas. Pārsvarā (99%) daltoniķu nespēj atšķirt zaļo un sarkano krāsu, 1% nespēj atšķirt zilo un dzelteno krāsu, bet 0,003% cilvēku krāsas neatšķir vispār.
Krāsu redzes pārbaudes. Tās tika ieviestas atsevišķās profesijās pēc 1875.gada dzelzceļa avārijas Lāgerlundā (Zviedrija). Tad zviedru ārsts Frithofs Holmgrēns izstrādāja īpašus krāsu testus.
Senšak pastāvēja aizliegums daltoniķiem iegūt autovadītāja tiesības, bet nu vairumā valstu šis aizliegums ir atcelts. Tādakārtība palikusi Bulgārijā, Turcijā, Rumānijā.
Politiskās kartes, informatīvās tabulas, arī uzrakstus "Avārijas izeja," veido tā, lai tos varētu saredzēt arī daltoniķi.
Slaveni daltoniķi.
Šarls Merisons (1821.-1868.g.). Pievērsās melnbaltai oforta tehnikai. Mūsdienās Merisonu uzskata par XIX gs. nozīmīgāko franču ofortistu.
Pols Ņūmens. Viņu izbrāķēja pilotu skolā, bet Ņūmens kļuva par slavenu sacīkšu braucēju, režisoru un aktieri.
Saites.
Bioloģija.
Medicīna.
