Driass
Pirms 20 000 gadiem, beidzoties pēdējā apledojuma maksimuma fāzei, sākas pakāpeniska ziemeļu puslodes sasilšana, kuru gan uz laiku pārtrauca trīs aukstuma viļņi. Trešais aukstuma vilnis, ģeologu nosaukts par jaunāko driasu, sākās ap 10 900.g.pmē., nomainot silto un mitro aleroda laikmetu.
Jaunākā driasa robežslāņos atrastās oglekļa lodītes visdrīzāk ir sēnīšu veidojumi vai kukaiņu fekāliju granulas, kas turklāt satur mūsdienu piesārņojumu. Savukārt, šajos pašos nogulumiežu robežslāņos uzietās mikroskopiskās dimantu daļiņas patiesībā varētu būt nepareizi identificētas grafēna un grafēna oksīda agregācijas. Līdzīgas analīzes veiktas Beļģijas jaunākā driasa robežslāņu kristāliskajām struktūrām, piemēram, mikroskopiskām dimanta daļiņām, bet pierādījumi bolīda vai komētas triecienam tā arī netika atrasti. Ģeologi, pētot jaunākā driasa sākumu iezīmējošos nogulumiežu slāņus, nav konstatējuši tajos platīna grupas metālus, kuri varētu liecināt par liela kosmiska ķermeņa sprādzienu. Tālākie pētījumi nav apstiprinājuši komētas vai bolīda teorijas piekritēju argumentus par magnētiskajām daļiņām vai mikroskopiskajām lodītēm.
