Džīnsa hipotēze
Pieņēmums, ka Saules sistēmas planētas izveidojušās no gāzes strūklas, ko gravitācijas dēļ Saulei atrāvusi tuvu garām ejoša zvaigzne.
Hipotēzi izvirzījis Dž.Džīnss 1919.gadā. Saskaņā ar to, šāda strūkla gravitācijas nestabilitātes dēļ sadalās atsevišķos sabiezinājumos, kas, pakāpeniski atdzisdami, kļūst par planētām. Džīnsa hipotēze bija populāra XX gs. 20. un 30.gados. Šās hipotēzes nepamatotību pierādīja amerikāņu astronoma H.Rasela (1935.g.) un krievpadomju astronoma N.Parijska (1942.g.) pētījumi - aprēķini rādīja, ka no Saules izrautā gāze nevarētu veidot sabiezinājumus, jo augstās temperatūras dēļ (~1 000 000 K) tā izklīstu telpā. Arī planētu orbītu radiusi saskaņā ar šo hipotēzi varētu būt tikai dažus saules radiusus lieli, taču īstenībā to lielums sasnjiedz vairākus desmitus un simtus Saules radiusu.
