Dzeņveidīgo kārta
Latvijā pie dzeņiem pieder melnā dzilna, pelēkā dzilna, mazais dzenis, baltmugurdzenis, dižraibais dzenis (izplatītākais). Lielais vairums dobumu mežā ir dzeņu veidoti.
Melnā dzilna. Ziemā mēdz baroties ar skudrām, skudru pūžņa vidū izveidojot koncentrisku caurumu. Pūzni tā neizārda, tikai iekļust pa to pūznī un ēd skudras.
Vidējais dzenis. Jaunienācējs Latvijā kopš XX gs. 80.gadu beigām. sastopams pilsētu parkos, kur barojas ar kukaiņiem, kas dzīvo uz nokaltušajiem platlapju koku zariem, arī viensētās, un apmeklē barotavas tāpat kā pelēkā dzilna, dižraibais dzenis un mazais dzenis.
Trīspirkstu dzenis. Augumā neliels. Viņa knābis ir tik mazs, ka tas nevar iekalties dziļi koksnē, bet barojas ar mizgraužu kāpuriem, kas dzīvo zem mizas. Putns kokus ar mirušu koksni apstrādā, ejot apkārt stumbram. Mizgraužu ligzdu konkrētajā teritorijā ir daudz, dzenis šādu vietu atrod un tad mēdz apmesties tur uz dzīvi pat uz vairākiem mēnešiem.
Saites.
Putni, putnu klase.
