Dortmaņa lobēlija
Lobelia dortmanna.
Reta un īpaši aizsargājama augu suga, kas signalizē par tīriem ūdeņiem.
Daudzgadīgs lobēliju dzimtas ūdensaugs ziemeļu rajonos Eiropā un Ziemeļamerikā. Vienīgais sastopamais lobēliju dzimtas augs Latvijā. Vēl viens rādītājs ir Dortmaņa lobēlijas, šobrīd Latvijā ir tikai vairs ap 25 ezeriem.
Tā sakņojas ezera dibenā ar tievām bārkšu saknēm pavisam nelielā dziļumā, lielākoties ezeru piekrastēs. Jūlijā paceļ virs ūdens aptuveni pusmetru garu stublāju un zied ar baltiem ziediem, nobriedinot sēklas virs ūdens. Zem ūdens ir blīva lapu rozete, kas sastāv no plakanām, lineārām lapām ar gludu malu un strupu galu, kas nereti ir atliecies. Ziedi, kas novērojami jūlijā, ir balti vai zilganbalti, nokareni, ziedu ķekarā ar trim līdz divpadsmit ziediem.
Pēdējā simtgadē šī ūdensauga suga izzudusi jau vairāk nekā 20 Latvijas ezeros. Carnikavas novadā, dabas parkā "Piejūra" ir beznoteces ezers Ummis - ezers, kuru bagātina pazemes avoti un gruntsūdeņi, iztiekot bez ietekošām upēm vai tuvīniem grāvjiem, tā spējot saglabāt savu tīro dabu un lolot retas sugas. Tieši Ummis ar savu smilšaino dibenu ir viens no pēdējiem Dortmaņa lobēlijas izplatības areāliem, kas cita starpā sargā arī citas retā lobēliju-ezereņu kompleksa sugu gludsporu ezerenes (Isoetes lacustris) un sīpoliņu doņa (Juncus bulbosus) atradnes, jo retiem augiem ir tieksme dzīvot tikai ļoti tīros ūdeņos.
Dortmaņa lobēlisja sastopama tikai barības vielām nabadzīgos ūdeņos un savu augsto ekoloģisko prasību dēļ šī suga mūsdienās uzskatāma par īpašu ezera ekoloģiskās kvalitātes indikatoru. ezeri, kuros ir sastopamas plašas šo sugu audzes, tiek atzīti par īpaši aizsargājamiem Eiropas Savienības nozīmes biotopiem - ezeriem ar oligotrofām līdz mezotrofām augu sabiedrībām jeb tā sauktajiem "lobēliju ezeriem." Ummja ezerā pārmērīgās rekreācijas noslodzes dēļ ūdens krāsa laika gaitā jau ir mainījusies no zilganzaļas uz zaļganu un ūdens dzidrība samazinājusies no 5-6 m 1906.gadā līdz 3 m 2017.gadā.
XX gs. sākumā Latvijā bija zināmi aptuveni 64 ezeri ar šādu biotopu, savukārt XX gs. beigās - vien 13, vairākums no tiem atradās Pierīgā.
Saites.
Lobēliju dzimta.
