Difrakcija
No latīņu val. vārda difractus - "pārlauzts," "salauzts."
Ar to fizikā saprot viļņu (skaņas, gaismas u.c.) apliekšanos ap šķēršļiem.
Daļiņu difrakcija ir parādība, kas novērojama, kad kristālu, šķidrumu vai citu vielu atomi izkliedē mikrodaļiņu plūsmu. Tā rezultātā izkliedētā kūļa intensitātē rodas cits citam sekojoši maksimumi un minimumi. Šī parādība ir analoģiska gaismas difrakcijai, kad gaismas kūlis iet cauri difrakcijas režģim, un pierāda, ka daļiņu kūļiem ir viļņu īpašības.