Dabiskā izlase
Vides apstākļiem vairāk pielāgoto organismu saglabāšanās un arī straujāka savairošanās cīņā par eksistenci, galvenais dzīvās dabas evolūcijas faktors.
Dabiskās izlases procesā izdzīvo īpatņi ar labāk apkārtējai videi piemērotām īpašībām, un šīs īpašības nodod tālākām paaudzēm. Atšķirībā no mākslīgās izlases, ko veic cilvēks, dabiskā izlase notiek vides apstākļu ietekmē. Tā iespējama tādēļ, ka starp vienas sugas populācijas indivīdiem pastāv individuālas atšķirības, kas rodas iedzimtības pārmaiņu - mutāciju, hibridizācijas rezultātā. Apstākļus, kas izrais organismu bojāeju, sauc par eliminācijas faktoriem. Eliminējoties mazāk piemērotiem un savairojoties vairāk piemērotiem indivīdiem, mainās attiecīgās populāijas genofonds, pakāpeniski izveidojas jauni taksoni - sugas, ģintis. Tā izpaužas dabiskās izlases radošā loma evolūcijas procesā.
Vēsture. Jau V gs.pmē. sengrieķu filozofs Empedokls izteica minējumu par dzīvo būtņu likumsakarīgu evolūciju, kas notiek dzīvnieka ķermeņa daļu dzīvotspējīgāko kombināciju dabiskas izlases rezultātā Šim apgalvojumam bija liela vēsturiska nozīme.
Pirmo reizi dabisko izlasi 1859.gadā deklarēja Dārvins kā galveno evolūcijas virzītājspēku. Praktiski vienlaicīgi līdz tai bija aizdomājies arī britu biologs Alfrēds Voless, kurš gan uzskatīja, ka tādas dabiskās izlases rezultāts nevar būt cilvēka psihiskā darbība - tur gan būs bijusi vajadzīga Dieva iejaukšanās. Nav gluži patiess priekšstats, ka Dārvins savā teorijā izticis bez Dieva. Pēc Dārvina priekšstatiem Radītājs ir padarbojies tikai ar sākotnējām sugām, bet pēc tam lietas savās rokās ņema varenā Dabiskā Izlase.
Mūsdienās ļoti vispārējos vilcienos priekšstati par dabisko izlasi ir līdzīgi Darvina uzskatiem. Gan Dārvina, gan mūsdienu uzskati pauž, ka organismu labvēlīgās mutācijas saglabājas, jo tās ļauj organismam atražoties un izdzīvot.
Taču vēl šodien nespējam īsti saprast kā darbojas izlase. Rādās, ka caur gēniem.
Izšķir 3 galvenās dabiskās izlases formas:
- virzošo;
- stabilizējošo;
- disruptīvo (skaldošo).
Virzošā dabiskā izlase ir labvēlīga indivīdiem, kam ir kāda galēja novirze, piemēram, tikai tiem augiem, kas zied agrāk. Stabilizējošā dabiskā izlase labvēlīga vidējam tipam - eliminējas galvenokārt agri vai vēlu ziedošie augi, bet disruptīvā dabiskā izlase - indivīdiem ar galējām novirzēm, piemēram, izdzīvo augi, kas zied sevišķi agri un vēlu.
Dažkārt nodala vēl citas dabiskās izlases formas - balansējošo, destabilizējošo u.c.
Evolūcijas procesā galvenā nozīme ir individuālajai dabiskajai izlasei, taču ir aprakstīta (I.Šmalgauzens, PSRS, 1946.g.) arī grupveida dabiskā izlase - vairāk piemēroto ģimeņu, rasu, populāciju, sugu izdzīvošana un uzplaukums. Dažādu taksonu populācijās dabiskās izlases temps ir atšķirīgs, tas atkarīgs no organismu variabilitātes (mainības intensitātes un biežuma), populācijas indivīdu skaita, vides apstākļu daudzveidības un to pārmaiņu straujuma populācijas areālā u.c. faktoriem.
Dabiskās izlases intensitāti izsaka ar t.s. izlases koeficientu, kas raksturo eliminēto populācijas indivīdu relatīvo daudzumu (eliminācijas intensitāti) vai mutantās alēles reproducēšanās tempa palēnināšanos salīdzinājumā ar izejformu.
Kritika. Saprātīgās radīšanas teorijas piekritēji kritizē, ka ar dabisko izlasi nevar izskaidrot pielāgošanos, kam evolucionisti kategoriski nepiekrīt. Evolucionisti uzskata, ka kreacionistu rīcībā nav nekādu pierādījumu.
Dabiskās izlases intensitāte mūsdienu cilvēku populācijās ir samērā augsta. Spontāno abortu biežums ir aptuveni 45% no visām apaugļotajām zigotām, nedzīvi dzimst 3%, agrā bērnībā mirst 2% bērnu, neapprecas apmēram 10% cilvēku, aptuveni 10% laulību ir neauglīgas.
Izlase dažkārt var sekmēt pat letālu vai semiletālu gēnu saglabāšanos populācijā. Iespējams, ka negatīva attieksme pret homoseksuāļiem ir iedzimts dabiskās izlases instruments
Darvinisti par galveno dabiskās izlases priekšnosacījumu atzīst eksistences cīņu.
Grupu dabiskās izlases princips. Savulaik Dārvins ieviesa šo principu, jo saskatīja līdzcietības paradoksu. Ar to viņš piedāvāja dabisko izlasi skaidrot grupu līmenī. Piemēram – grupas, kurās ir daudz altruistu, funkcionē labāk nekā tās, kurās to ir maz. Tā var izskaidrot lietas, kuras nevar, balstoties uz izlasi indivīda līmenī. Lai arī kādi būtu iebildumi pret Dārvina teoriju, neviens tomēr nopietni nedomā, ka šis princips varētu tikt atmests. Ar to tiks variēts, bet atmests – nekad.
Raksti.
Pirmo reizi izdevies novērot dabīgās atlases darbību kukaiņu savvaļas populācijā.
Saites.
Evolūcijas teorija.
