Dzintara istaba
Par pasaules astoto brīnumu reiz dēvēto "dzintara istabu", kura atradās Cara dārzos esošajā Katrīnas pilī netālu no Sanktpēterburgas, esot demontējuši un nozaguši vācieši. Prūsijā 18. gadsimtā tapušie dzintara sienu paneļi, zelta elementi un spoguļi veidoja neatkārtojami greznu istabas rotājumu.
Pēc Trešā reiha armijas ienākšanas PSRS Vācijas līderis lūdza lietpratējus izvest mākslas vērtības no Sanktpēterburgas, tostarp izjaukt un izvest dzintara istabu. Kara apstākļu un sausuma dēļ daļa paneļu bija zaudējuši pa kādam dzintara gabalam, bet greznā istaba vienalga tika izvesta uz Kēnigsbergas pili.
Kad 1945. gada janvārī Hitlers pavēlēja glābt visas senās Prūsijas galvaspilsētas vērtslietas, par dzintara istabu atbildīgais Ēriks Kohs jau bija pametis Kēnigsbergu. Turpmākajos mēnešos senā pilsēta piedzīvoja smagu Lielbritānijas Karalisko gaisa spēku bombardēšanas kampaņu un PSRS iebrukumu.
Lai gan tiek uzskatīts, ka dzintara istaba, visticamāk, pilnībā iznīcināta smagajos uzbrukumos, pēckara gados daudzi teicās glabājam gabaliņu no reiz iespaidīgās istabas. Tomēr leģendas vēsta, ka tā pēdējoreiz pilnībā apskatāma bijusi uz kuģa "Wilhelm Gustloff," kuru kapteiņa Aleksandera Marineško vadītā padomju zemūdene "S-13" nogremdēja 1945. gada 30.janvāra naktī. Līdz ar kuģi noslīka arī ap 9400 pasažieru, padarot to par visu laiku traģiskāko kuģa katastrofu pēc bojāgājušo skaita.
2020.gada septebrī tapa zināms, ka krievu vēsturnieks Sergejs Trifonovs (Сергей Трифонов) pēdēja Kēnigsbergas komandiera Otto Laša blindāžā uzgājis senus vārtus ar attēlotām 88 rūnām.Viņš rūnas esot devis pārtulkot beļģu speciālistiem un dažas no tām liecinot, ka tās sargājot dārgumus. Zem bunkura-blindāžas uzieta applūdusi telpa, kurā atrodas kastes ar nezināmu saturu. Pagaidām pētniekiem nav iespējams tajā iekļūt celtnes sabrukuma draudu dēļ.
Saites.
Dzintars.
