Dzeržinskis, Fēlikss (?-1926.g.)
Poliski - Feliks Dzierżyński.
Krieviski - Фе́ликс Эдму́ндович Дзержи́нский.
Krievpadomju represīvā orgāna - Ārkārtas komitejas (čekas), radītājs un pirmais priekšnieks.
Radniecība. Pēc tautības polis.
Dzīvesgājums. Dzimis nebagātā poļu aristokrātu ģimenē ciemā netālu no Viļņas.
10 gadu vecumā iestājās Viļņas ģimnāzijā. 1.klasē palika uz otru gadu - slikti prata krievu valodu un runāja pretim skolotājiem.
Kopumā 11 gadus pavadījis krievu ķeizara cietumos, arī Butirkos.
Pirmais priekšnieks iestādei ar pilno nosaukumu - Viskrievijas ārkārtas komisija cīņai ar kontrrevolūciju, spekulāciju un sabotāžu (Всероссийская чрезвычайная комиссия по борьбе с контрреволюцией, спекуляцией и саботажем, saīsināti - ВЧК).
Tad bijis pretizlūkošanas priekšnieks.
No 1920.gada novembra robežsardzes priekšnieks.
No 1919.gada oktobra - Militarizētās apsardzes militārās padomes (Военный совет войск военизированной охраны, saīsināti - ВОХР) priekšsēdis, no 1920.gada novembra - iekšlietu dienesta karaspēka priekšnieks.
Krievijas KP Polijas biroja priekšsēdis un Polijas Pagaidu revolucionārās komitejas loceklis pēc padomju-poļu kara.
Ne reizi vien nosūtīts uz dažādām Pilsoņu kara frontēm, kur vadījis cīņu ar bandītismu, atjaunojis disciplīnu karaspēkā.
No 1921.gada janvāra īpašas komisijas priekšsēdis cīņai ar bērnu bezpajumtību.
1921.gada 14.aprīlī nozīmēts par satiksmes ceļu tautas komisāru, mobilizējis pārtikas resursus nogādei bada skārtajos rajonos.
1921.gadā uzstājās kā viens no iniciatoriem (vēl J.Jaroslavskis, J.Rudzutaks u.c.) "Bijušo politieslodzīto un trimdinieku biedrības" (1921.-1935.g.) dibināšanai.
No 1924.gada 2.februāra - Tautsaimniecības Augstākās padomes (Высший совет народного хозяйства, saīsināti - ВСНХ) priekšsēdētājs.
Miris 1926.gada jūnijā publiski tribīnē no sirds plīsuma.
Aplūkojamie objekti.
Lubjankas piemineklis. To Lubjankas laukumā Maskavā uzstādīja 1958.gadā, bet tika nogāzta vēl 1991.gadā tā sauktā „augusta puča” iznākumā. Sākumā pūlis to mēģināja izdarīt saviem spēkiem, bet izdevās tikai ar autokrānu. Vairākus gadus statuja gulēja municipālā teritorijā, līdz tā nonāca Padomju laikmeta skulptūru muzejā. Diemžēl izskatās, ka Putina Krievija lieliem soļiem un taisnā virzienā dodas čekistiskas valsts virzienā. Nupat, 2015.gada 11.septembrī Maskavā Lubjankas laukumā atkal uzslieta krievu „čekas" dibinātāja un pirmā vadītāja Fēliksa Dzeržinska statuja par godu viņa jubilejai.
Dzeržinska vārdā nosauktā iekšlietu ministrijas divīzija. Arī Iekšlietu ministrijas divīzijai Krievijā tika atgriezts tās vēsturiskais nosaukums, proti, Dzeržinska divīzija. Savulaik tā tikusi dibināta 1924.gada 17.jūnijā uz Īpašo uzdevumu vienības bāzes un izmantota asiņainām civiliedzīvotāju apspiešanām. Kad 1926.gada jūnijā piepeši nomira pirmais čekas vadonis, divīzijas kareivju kopsapulcē tika pieprasīts, lai tā tiktu nosaukta Dzeržinska vārdā, kas arī tika izdarīts. Pēcāk divīzijas sastāvā tika iekļautas dažādas kaujasspējīgas vienības un 1926.gada novembrī tajā bija jau 4436 kareivji.
XX gs. 30 gados divīzija piedalījās sacelšanos apspiešanā pie Donas un Tambovas apkārtnē, kā arī apspieda nacionālās atbrīvošanās kustību Vidusāzijā – karoja ar tā sauktajiem „basmačiem.” Sabrūkot PSRS tā tika izmantota asiņainajos notikumos Kalnu Karabahā, Baku, Fergānas ielejā, Ļeņinakānā, Ziemeļosetijā, Ingušijā un Čečenijā. Notikumiem attīstoties, likās, ka Krievija tomēr spēj mainīties un no „tautu cietuma” kļūt par mūsdienīgu un demokrātisku valsti. Tamdēļ 1994.gadā Jeļcina laikā divīzija tika pārdēvēta par Atsevišķo motorizēto īpašo uzdevumu divīziju (ОДОН - Отдельная мотострелковая дивизия особого назначения). Putina valdīšanas laikā šis process pagriezās atpakaļ.
F.Dzeržinskis un Latvija. Kad 1926.gadā nomira krievu „nagumaucēju” priekšnieks F.Dzeržinskis, tad Latvijas krievu avīze "Segodņa" sāka rakstu sēriju, atmaskojot viņa briesmu darbus. Krievi protestēja un K.Ulmanis pieņēma mērus, lai avīzi apklusinātu.
Saites.
Čeka.
