Džinsi
Blue jeans.
Kokvilnas dzijas saržpinuma vienpusīgs darba apģērba audums, parasti zilā, retāk brūnā, haki u.c. krāsā, dažreiz melanžēts, no kā šuj bikses, kombinezonus, arī svārkus un kostīmus, pat uzvalkus.
Par džinsu izgudrotāju pieņemts uzskatīt Amerikas žīdu Lēbu Štrausu (Löb Strauß) - firmas Levi Strauss & Co dibinātāju.
Bavārijas žīds Štrauss 1847.gadā kopā ar divām māsām, jaunāko brāli un māti ieceļoja Amerikā no Vācijas. Divi viņa vecākie brāļi jau vairākus gadus tirgoja audumus Ņujorkā. Lēbs kļuva par Levi Štrausu (Levi Strauss). Pēc 2 gadiem - 1849.gadā sākās zelta drudzis Kalifornijā (jau 1845.gadā Sjerranevadas kalnos atklāja zelta atradnes) un Štrauss devās uz Sanfrancisku, kur mēģināja pārdot lielu brezenta partiju, domātu teltīm un ķerru iesaiņošanai. Zeltračiem bija nepieciešamas stipras darba bikses - tās viņš par 1,2 dolāriem pārdeva kādam Kalifornijas zeltracim. Lietas gāja kalnup un 1853.gadā viņš izveidoja savā vārdā nosauktu uzņēmumu Levi Strauss & Co.
1853.-1855.gados metonīmijas rezultātā Sanfranciskā L.Štrausa fabrikā piešķīra šūtā materiāla nosaukumu - jean. Pēc 10 gadiem materiāls bija kļuvis cits, bet nosaukums palika iepriekšējais - bikses tagad šuva nevis no dženoviešu buraudekla, bet gan no denima un to joprojām sauca par džinsiem (jeans).
Ejošākā no precēm bija darba kombinezoni (overalls) un bikses. Brezenta apģērbu krāsu gamma bija no netīri balta līdz tumši brūnam. Tomēr šis izturīgais audums bija arī visai smags, ciets un grūti padevās apstrādei. Tā 1860.-1865.gados Strauss pakāpeniski brezentu aizvietoja ar denimu, krāsotu indigo krāsā. Par angļu vārda denim nozīmi nav vienprātības. Visizplatītākā versija ir tā, ka vārds cēlies saīsinot franču valodas sentenci еserge de Nîmes ("sarža no Nīmas") - tā sauca vilnas un zīda atgriezumu audumu, kādu ražoja Nimas rajonā vismaz no XVII gs. Kopš nākamā XVIII gs. beigām šo nosaukumu sāka attiecināt uz audumu no lina un kokvilnas šķiedru maisījuma, to ražoja dienvidos Langedokā un eksportēja uz Angliju. Bez tam eksistēja vēl lielisks vilnas audums, ko ražoja Vidusjūras piekrastē starp Provansu un Rusiljonu - provansiešu valodā audumu sauca par nim.
1860.gados denims pakāpeniski izspieda jean (no šī auduma Štrauss šuva bikses un kombinezonus). Vārds jean fonētiski saskan ar itāļu-angļu apzīmētāju genoese, kas nozīmē "dženoviešu." (Štrausa iepriekš iepirktais telšu brezents arī piederēja to audumu grupai, kas tapusi Dženovā un tās apkārtnē).
1873.(1872.?)gadā Levi Strauss iepazinās ar Rīgā dzimušo žīdu skroderi Jēkabu Jufesu, kas Amerikā dēvējās par Džeikobu Deivisu, kurš viņam izstāstīja ideju par īpaši izturīgām biksēm, kas tiktu stiprinātas ar vara kniedēm. 1872.(minēts arī 1873.gads) gada 20.maijā Levi un Deiviss ieguva patentu šādu bikšu ražošanai. Strādnieku biksēs bija paredzētas kabatas naža, naudas un pulksteņa nēsāšanai. Mūsdienās pulksteni nēsā uz rokas, bet klasisko džinsu priekškabatā joprojām ir nodalījums pulksteņa ievietošanai.
Nosaukums blue jeans tirdzniecībā parādījās tikai 1920.gadā, lai gan Štrausa džinsi bija zili jau kopš 1870.gada - to krāsoja tikai ar indigo un ne ar kādu citu krāsu ne. Audums bija tik blīvs, ka pilnībā nespēja uzsūkt krāsvielu. Tomēr tiešī šis krāsošanas nevienādums iepatikās valkātājiem - krāsa bija dinamiska, bikšu vai kombinezona īpašniekam radās iespaids, ka apģērba gabals mainās līdzi viņam un izdzīvo viņa mūžu. Kad pēc vairākiem gadiem ķīmiskās krāsošanas attīstības rezultātā radās vienādas krāsošanas iespējas, džinsu ražotājiem nācās mākslīgi balināt viendabīgi zilās bikses, lai tās izskatītos tā kā agrāk.
Padomju Savienībā džinsi bija ārkārtīgi liela modes lieta - par tiem bija jāatdod veseli 120 rubļi, kas bija inženiera mēneša alga.
Saites.
Audumi.
