Dženovas konference (1922.g.)
Starptautiska konference par ekonomiskiem un finanšu jautājumiem, kas notika 1922.gada 10.aprīļa-10.maijam Dženovā (Itālija).
Konference tika sasaukta pēc Lielbritānijas iniciatīvas, tajā piedalījās 29 Eiropas valstis un 5 Lielbritānijas domīnijas. No Padomju Krievijas piedalījās: G.Čičerins, L.Krasins, M.Ļitvinovs, V.Vorovskis, J.Rudzutaks u.c., to vadīja Ļeņins, lai gan pats personīgi nepiedalījās. Rietumvalstis diplomātiski centās, lai Padomju Krievija atzītu cariskās Krievijas un Pagaidu valdības parādus - 18,5 miljardi zelta rubļu, atdotu ārzemniekiem nacionalizētos uzņēmumus vai atlīdzinātu to vērtību, likvidētu ārējās tirdzniecības monopolu. lielinieku delegācija noraidīja šīs prasības un izvirzīja pretprasības par intervences un blokādes nodarīto zaudējumu - 39 miljardiem zelta rubļu, atlīdzināšanu krieviem.
Lielinieki iesniedza arī priekšlikumu par atbruņošanos.
Dženovas konference neatrisināja ekonomiskos un finanšu jautājumus, tādēļ 1922.gada jūnijā sasauca Hāgas konferenci. Sarkankrievu diplomātiem izdevās pārraut vienoto Rietumvalstu diplomātisko sienu, noslēdzot Rapallo līgumu ar Vāciju 1922.gada 16.aprīlī.
Raksti.
Izvilkumi no Latvijas ārlietu ministra Zigfrīda Meierovica runas Satversmes sapulcē saistībā ar paredzamo piedalīšanos Dženovas konferencē (31.3.1922.).
Saites.
Hāgas konference (1922.g.).
