Derinkuja
Derinkuyu - "dziļumā" (turku val.)
1963.gadā atklāta pazemes pilsēta Turcijā.
Atrašanās vieta. Turcija, Kapadokijas province.
Vēsture. Pēc zinātnieku domām pilsēta izrakta laikā no VIII-IX gs.
Atklāšana un izpēte. Vēlāk alās iekārtotas noliktavas vai citas noderīgas telpas, kā arī vietējo mājas, kas izbūvētas, gan paplašinot alas klintīs un iznīcinot iespējamās vēstures liecības uz sienām, gan ārpus tām. Šādās mājās ļaudis mituši vēl līdz pat mūsdienām. Lai arī zinājuši, ka kalna iekšienē kaut kas ir, vietējie par to nav īpaši interesējušies.
Nejauši atklāta zem Nevsehiras pils, tādēl to mēdz dēvēt arī par Pils pilsētu.
Kad pašvaldība kalnā dzīvojošajiem piedāvājusi jaunas, labiekārtotas mājas zemāk pilsētā, viņi 2009. gadā labprāt turp pārcēlušies.
2012.gadā aptuveni 1500 vecās mājas ar smago tehniku sākuši nojaukt un tā nejauši atklāta lielākā pazemes pilsēta – tuneļi vairāku kilometru garumā. Pašlaik teritorijā aptuveni 25000 kvadrātmetros notiek izrakumi. Bet pati pilsēta, kas vēl nav pilnībā atrakta, ir vismaz 400 tūkstošus kvadrātmetru liela. Augšējos stāvos atklātas vairākas baznīcas un kapelas, kā arī apbedījumi, bet zemāk – trīs lineļļas spiestuves, garš ūdensvads, kas vedis uz 12 kilometru attālo ūdens ieguves vietu, tāpat arī telpas dzīvniekiem un plaši dzīvokļi. Diemžēl darbi jāveic ļoti uzmanīgi un, iespējams, pat būs jāpārtrauc, jo kaļķakmens, kurā pilsēta izcirsta, cilvēku darbības, zemestrīču un arī sākotnējo māju jaukšanas ar smago tehniku rezultātā kļuvis ļoti trausls.
Apraksts. Kapadokija ir slavena ar saviem klinšu veidojumiem, alām un daudzajām pazemes pilsētām, tomēr Derinkuja izceļas ar milzīgajiem izmēriem. Pilsēta ir 85 m dziļumā astoņos līmeņos, daudz izveidotu atsevišķu istabiņu, noliktavu un pat baznīcu un klosteru, kas savienoti ar sarežģītām eju sistēmām. Alu sistēmā ir unikāla vēdināšanas sistēma - vienmēr ir svaigs gaiss, kas tiek attīrīts ar īpašu šahtu sistēmas palīdzību.
Pašreizējie atklājumi liecina, ka tai bijušas astoņas terases, kurās bijuši līdz pat pieci stāvi katrā. Arheologi nav īsti droši, vai pazemē tiešām pastāvīgi dzīvojuši cilvēki, vai arī šādas pilsētas izmantotas tikai apdraudējuma, liela karstuma un zemestrīču laikā, bet pārējā laikā lietotas kā noliktavas un cilvēki dzīvojuši virszemē.
Jaunatklātajā pilsētā atklājumi gan bijuši pārsteidzoši un atrasti pierādījumi, ka tur cilvēki tiešām varētu būt dzīvojuši arī ilgāk. Turklāt tās bijušas bagātu ļaužu mājas – alās telpas bijušas plašas, tur ierīkots arī ūdensvads un vannasistabas, bijušas lineļļas ražotnes, kas liecinājis par īpašu turīgumu, jo lineļļa bijusi dārga un pieprasīta. To izmantojuši apgaismojuma radīšanai un arī pārtikā.
Tiek lēsts, ka pilsētā, iespējams, mituši vairāk nekā 20 000 cilvēku, un tās atklāšana ir milzīgs solis uz priekšu, lai izprastu to, kāpēc šajā reģionā ir tik daudz alu pilsētu.
Interesanti! Nepārbaudīta informācija - pazemes pilsētā esot uzieti hetu civilizācijas artefakti.
Hipotēzes. Līdz pat šai dienai palicis noslēpums, kur senie racēji likuši izraktos iežus, jo tuvumā nekādu kaudžu nav. Daudzi paranormālisti apgalvo, ka eju veidošana notikusi ar kauč kāda lāzera palīdzību, bet pati pazemes pilsēta ir Atnācēju izmantota, lai slēptos no kādiem kariem vai kataklizmas.
Saites.
Turcija.
