Dāņu mūzika
Dāņu muzikālā folklora tuva franču un vācu tautas mūzikai.
Līdz XII gs., kad sākās garīgā profesionālā mūzika, to pārstāvēja galvenokārt heroiski episkas tautasdziesmas un deju dziesmas skaldu, klejojošu mūzikantu - lēgeru un komediantu - hēgleru izpildījumā.
Laicīgā profesionālā mūzika sāka veidoties XV-XVI gs. - tika nodibinātas karaliskās galma kapelas, izdotas skaņdarbu publikācijas.
Pirmo prfesionālo komponistu M.Pēdersena un H.Nilsena daiļradēs jūtama liela cittautu mūzikas kultūras ietekme. Nacionālā stila iezīmes sāka veidoties F.L.E.Kuncena - opera "Dāņu Holgers" (1789.g.), J.A.Šulca - dziesmuspēle "Ražas svētki" (1790.g.) darbos.
Profesionālo mūziku nacionālajai folklorai stipri tuvināja komponists N.Gāde.
Mūsdienu nacionālās komponistu skolas pamatlicējs ir K.Nilsens.
XIX gs. - XX gs. sākumā nozīmīgas operas un baletus sacerējuši A.Enna, J.P.Hartmanis, simfonijas - A.Hameriks, vokālos skaņdarbus - P.Lange-Millers.
XX gs. mūzika attīstījusies B.Bartoka, I.Stravinska, A.Šēnberga darbu ietekmē. Komponisti: N.V.Bentsons, E.Hameriks, K.Rīsagers, S.Ē.Tarps. Izpildītājmākslinieki: dziedātāji E.Donsa, V.Herolds, L.Melhiors; pianisti V.Šēlers, O.Villumsens; ērģelnieki B.Jonsons, K.Olsons; vijolnieki A.Gāde, A.Svensens. Muzikologs K.Jepesens.
Kopenhāgenā ir Dānijas Karalistes teātris, konservatorija (dibināta 1867.g.).
citās Dānijas pilsētās darbojas vēl 4 konservatorijas.
Saites.
Dāņi.
