Dāņu māksla
Senākie mākslas pieminējumi Dānijas teritorijā ir dzintara figūriņas no VIII g.tk.pmē., kromlehi un dolmeņi no neolīta perioda, alu gleznoju mi Bornholmas salā, rotaslietas, sudraba un dzelzs izstrādājumi no bronzas laikmeta.
No vīkingu kultūras saglabājušies kara apmetņu celtņu pamati, ornamentētas akmens stēlas ar rūnu rakstiem.
Līdz ar kristietības pieņemšanu 960.gadā sākās baznīcu celtniecība. Sākumā tās būvēja no koka, XI gs. - no akmens, sākot ar XII gs. - no ķieģeļiem. XII-XIII gs. vidum baznīcas veidotas romāniskajā stilā ar masīvām, piezemētām formām, gareniskas - katedrāle Rīhē vai Vīborgā, vai apaļas - baznīcas Bornholmas salā.
XIII-XVI gs. baznīcas cēla gotikas stilā - katedrāles Roskilē un Odensē. Romānikas un gotikas baznīcās saglabājušies sienu gleznojumi un dekoratīvās tēlniecības paraugi - Sebī baznīca (1175.g.) un Skibi baznīca (ap 1335.g.) Zēlandes salā.
Viduslaikos attīstījās arī aizsardzības būvju celtniecība - Danevirkes mūris Jitlandes pussalā, Bastrupa tornis un Vordinborgas cietoksnis Zēlandes salā, veidojās vaļņiem apjoztas pilsētas ar neregulāru apbūvi - 1-3 stāvu koka un pildrežģu ēkas.
XVII gs. attīstījās regulāri plānotu pilsētu būvniecība.
XVI un XVII gs. piļu, sabiedrisko ēku un dzīvojamo māju arhitektūrā (galvenokārt dekorā) ieviesās renesanses elementi - Rosenborgas pils Kopenhāgenā, Kronborgas un Frederiksborgas pils Zēlandes salā (visām arhitekts Stēvinkeli u.c.).
XVII gs. - XVIII gs. 2.pusē izplatījās atturīgs baroks.
XVIII gs. pilis veidoja zāles rokoko stilā - Kristianborgas pils (arhitekti E.D.Heisers, L.Tura); Amālienborgas ansamblis (arhitekti N.Eitveds, N.A.Žardēns). Līdz XVIII gs. vidum visās makslas nozarēs darbojās galvenokart ārzemnieki.
Kopenhāgenā 1754.gadā nodibināja MA, tā sekmēja nacionālās mākslas skolas veidošanos un klasicisma izplatīšanos XVIII gs.
Saites.
Dāņi.
