Dalmācija
Dalmacija, latīniski - Dalmatia. Nosaukums no te senatnē dzīvojošās illīriešu dalmātu cilts.
Vēsturisks novads Balkānos, Adrijas jūras austreņu piekrastē, mūsdienu Horvātijas teritorijā.
Platība - ap 15 500 kvkm.
Vēsture. Senatnē Dalmācijas teritorijā dzīvoja illīriešu dalmātu cilts, no kā arī novada nosaukums.
Kopš VI gs. Dalmācijā dzīvoja slāvi.
Mūsu ēras sākumā bija Romas province.
No VI gs. bija pakļauta Bizantijai.
No XII gs. bija Ungārijas valdīšanā.
1420.-1797.atradās Venēcijas republikas īpašumā.
1797.-1918.gados piederēja Austrijai.
No 1918.gada ietilpa Serbu, horvātu un slovēņu karalistē (no 1929.gada - Dienvidslāvija).
Kopš 1945.gada ietilpst Horvātijā, bet dienvidu daļa - Melnkalnē.
Dalmācijas piekraste. Tā ir Horvātijas sirds, viena no saulainākajām vietām Eiropā. Te valda Vidusjūras reģionam tipisks klimats.
Dubrovnika. Adrijas pērle, UNESCO sarakstā. Līdz 1991.gadam bija viena no skaistākajām Dalmācijas pilsētām, aizsargmūru ieskauta.
VII gs. pilsētu dibinājuši bēgļi no romiešu Epidauras (tagadējās Cavtatas). Vecpilsētas lielākā daļa pārbūvēta pēc 1667.gada zemestrīces.
Vārds "karantīna" esot radies Dubrovnikā, kad mēra epidēmijas laikā cilvēkiem 40 dienas bija jādzīvo uz kādas no tuvējām salām, līdz tiem ļāva izkāpt Dubrovnikas krastā.
1991.gada oktobrī serbi apšaudījuši ar artilēriju pilsētu no jūras(?).1992.gadā pilsoņu kara laikā serbu artilērija mērķtiecīgi postīja kultūras pieminekļus. Tagad ar UNESCO palīdzību notiek atjaunošana. Pēdējā kara laikā serbi apšaudīja pilsētu ar artilēriju tā, lai sāviņi kristu no augšas, jo biezajiem mūriem cauri izsisties tie nevarēja. Gāja bojā vairāk par 200 cilvēkiem.
Stari Grada. Vecpilsēta. Ar marmoru bruģētas ielas.
XV gs. sinagoga. Otra vecākā Eiropas sinagoga (pirmā – Prāgā). Adrijas pērle. Līdz 1991.gadam bija viena no skaistākajām Dalmācijas puilsētām.
Saites.
Balkāni.
