Divpadsmit mazie pravieši
Ezras priesteru grupas "Sešu grāmatu" sastādīšanas laikā jau pastāvēja daudzas no praviešu grāmatām, no kurām pirmās parādījās jau VIII gs.pmē. Tās bija - Hozeja, Āmosa, Mikus un "Pirmsjesaja" grāmatas. Grāmatu teksti pravietoja asīriešu iebrukumu un Izraēļa valsts sagrāvi.
Visdrīzāk VII gs.pmē. radās Nākuma, Cevantijas un Abakuka grāmatas. Visas pārējās "mazo praviešu" grāmatas parādījušās jau Bābeles gūsta laikā un vēlāk pēc tā. Sabiedriski vēsturiskos apstākļus, kas radīja šīs grāmatas, noteica daudzās smagās likstas, kuras cita pēc citas uzbruka Izraēļa un Jūdejas valstij. Šīm nelaimēm bija jāpiešķir jēga, balstoties uz mācību, ka žīdi ir dieva Jāves izredzēta tauta, un atrast pārdabiski reliģisku izeju no jaunā stāvokļa. Tā nu "mazo praviešu grāmatas" skaidroja kā varēja grūto dzīvi ar to, ka Jāve soda savu tautu par tās grēkiem un mierināja ticīgos ar cerību, ka Jāves dusmas pārvērtīsies žēlastībā un viņš sūtīs savai izredzētajai tautai pestītāju - mesiju.
Talmūdiskajā traktātā "Baba Batra" sacīts: "Lielās sinagogas vīri uzrakstījuši Ecekiēla, 12 mazo praviešu, Daniēla un Ēsteres grāmatas."
Hozejs.
Joēls.
Āmoss.
Obadja.
Jona.
Mikus.
Nākums.
Abakuks.
Cevantija.
Hagajs.
Cakarija.
Maleahijs.
Saites.
Vecās derības pravieši.
