Džamaladīns al Afgani (1839.-1897.g.)
Jamal al-Din al-Afghani.
Atzīts pasaulē kā XX gs. islāmistu kustības dibinātājs, panislāmisma aizsācējs.
Dzīvesgājums. Pēc izcelšanās, domājams, persietis, dzimis Persijā 1839.gadā, šiītu ģimenē. Liela viņā bērnības daļa pagāja Kabulā, kur viņš pieņēma vārdu Al Afgani. Vārda maiņu viņš veica tādēļ, lai mazinātu sunnītu neuzticību, jo bija pārliecināts, ka tikai vienots islāms spēj stāties pretim imperiālistu uzbrukumiem.
Neparasta un piedzīvojumiem bagāta dzīve. Tas laika meklējis atbalstu un aizsardzību pie dažādiem islāma valdniekiem. Tomēr tos periodiski apbēdinājis ar savu ideju sudināšanu, kas negāja kopā ar valdnieku interesēm.
Tā, pēc 5 Indijā pavadītajiem gadiem, Al Afgani kļuva par galma padomnieku Afganistānā, bet 1868.gadā tika padzīts. Tad viņš atgriezās Indijā, pēc tam apmetās Konstantinopolē, bet 1871.gadā pārcēlās uz Kairu, kur organizēja reformatoru grupu. Tajā ietilpa arī Muhameds Abdū – vēlākais „Musulmaņu brālības” organizētājs. Tomēr līdz pat viņa nāvei 1897.gadā panislāmiska sacelšanās tā arī neiestājās.
Līdz 1879.gadam viņš jau bija piegriezies visiem saviem laicīgajiem aizbildņiem. Tad sākās visvētrainākais viņā dzīves posms. Viņš no jauna ieradās Indijā, tad Parīzē, Persijā, Uzbekijā, Londonā, atgriezās Stambulā, kur sultāns Abdalhamīds viņam piešķīra pensiju par Persijas šaha darbību kritizēšanu. Apmeklēja arī ķeizarisko Krieviju, ieradās Pēterpilī un Maskavā.
Pēc tam mazāk kā pēc gada Al Afgani mira 1897.gadā Stambulā no apakšžokļa vēža.
Darbības raksturojums. Aktīvs, apņēmīgs, bet reizēm nekonsekvents islāma ideoloģiskais līderis. Viņa darbi un lekcijas veica lielu ieguldījumu islāma atdzimšanā XX gs. sākumā, sludinādams braukāja pa dažādām valstīm. Tomēr līdz pat viņa nāvei 1897.gadā panislāmiska sacelšanās tā arī neiestājās.
Tapat kā tā laika radikālie ideologi Ķīnā, viņš spriedelēja kā no Rietumiem paņemt viņu tehnologiskos izgudrojumus, bet ignorēt sociālās lietas. Viņā idejas bija tuvu misticismam. Tomēr viņš tā arī nespēja iedvesmot un gūt līdzekļus islāma atdzimšanai.
Vislielākā viņa ietekme bija Ēģiptē. Turienes sekotāji aizgāja pa dažādiem ceļiem: Muhameds Abdula – uzskatīja par labaku reformēt islama izglītību, Saīds Zagluls – nodibināja atklāti nacionālistisku partiju Vafd, bet organizācija „Musulmaņu brālība,” kuras daudzi locekļi bija Al Afgani iedvesmoti, kļuva par islāma sludinātāju mūsdienu pasaulē.
Darbīgs Džamaladīna al Afgani cīņu biedrs un prasmīgs viņa mācības propagandists bija pazīstamais musulmaņu reformātors Muhameds Abdo.
Darbi. Pēc viņa palika avīžu raksti un esejas, kas skāra gandrīz vai visas dzīves jomas un gadsimtu vismaz aizņēma musulmaņu prātus.
Saites.
Islāms un musulmaņi.
