Deobandas medrese
1867.gadā šai Indijas pilsētā 220 km uz ziemeļiem no Deli sāka funkcionēt medrese, kas pēcāk spēlēja galveno lomu islāma atdzimšanai Indostānas subkontinentā.
Medreses dibinātājs bija Kasims Nanavtavi. Tai laika islāms bija spiests aizsargāties dēļ britu apsūdzībām Lielajā Indijas sacelšanā (1857.-1858.g.). Nanavtavi nebija tālejošāku mērķu ka vien izglītības centra organizēšana, kur klīriķi varētu studēt konservatīvo islāmu.
Tomer Deobandas medrese kļuva ne tikai par reliģisko, bet arī par Indijas musulmaņu politisko centru. 19.gs. beigās un 20.gs. sākuma daži šīs medreses absolventi stājas antikoloniālu kustību priekšgalā. Kad kļuva skairs, ka britu koloniālajai valdīsanai pienākušas beigas, tie izvirzīja prasību par neatkarīgas musulmaņu valsts nodibināšanu.
Arī tajos laikos medreses ietekme pieauga. Pakistānā tika nodibināta līdzīga parauga medrese, kura pasniedza Deobanda izglītojusies klīriķi. Šādas mācību iestādes skaitā pieauga un piesaistīja arī studēt gribošo jaunatni no Afganistānas – īpaši 20.gs. 80.gados, kad afgāņi karoja ar padomju interventiem.
Deobandas medresē guva iespēju studēt nabadzīgi ļaudis. Te bieži izdeva pamācības, kas musulmaņiem bija ar likuma spēku.
